Civillikuma 1130.pants nosaka: „Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.”

Servitūta izveidošana ir atzīstama par nepieciešamu, ja bez servitūta attiecīgais īpašums nevar normāli funkcionēt. Nepieciešamība pēc ceļa servitūta nepastāv, ja pie īpašuma var piebraukt pa citu ceļu, kaut arī tas būtu mazāk ērts vai garāks.

Likuma „Par autoceļiem” 6.¹ pantā ir noteikts:

„(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.”

Ja ceļu citur ierīkot nav iespējams kā vien uz pašvaldības zemes, Jums jāvēršas pašvaldībā, lai kārtotu šo jautājumu.

Civillikuma 1231.pantā ir noteikts: servitūtus nodibina ar likumu; ar tiesas spriedumu; ar līgumu vai testamentu.

Tā kā ar likumu (iekļaujot zemes robežplānā un nostiprinot zemesgrāmatā) servitūts nav izveidots, atliek līguma noslēgšana ar pašvaldību.

Ja tas nav iespējams, servitūts ir nodibināms ar tiesas spriedumu – ja tiek konstatēta nepieciešamība nodrošināt vienu īpašumu („valdošo īpašumu” ar labumu, ko ar savām pastāvīgām īpašībām dod otrā īpašuma („kalpojošā īpašuma”) izmantošana).

Ceļš uz pašvaldības zemes gan nevar būt kā servitūts; tam ir jābūt kā pašvaldības ceļam. Tātad iznāk, ka Jums pašvaldībai jālūdz līdz Jūsu mājai izbūvēt pašvaldības ceļu.