Atpūtas braucienā (nav saistīts ar zvejošanu) ar laivu (smailīti) pa publisku upi, īslaicīgi piestājot krastā, radās neliels konflikts ar zemes privātīpašnieku, kas apgalvoja, ka bez saskaņošanas upes krasta tauvas joslā nedrīkst izkāpt. Saskaņojums esot jāpieprasa priekšlaicīgi un telefoniski. Lasot Zvejniecības likumu, gan Makšķerēšanas noteikumus tiešām ir minēts, ka:
"(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;"
Šeit gan rodas pretruna, jo atpūtas brauciens nav zvejošana, bet kuģošana un ir grūti iztēloties, kā iespējama upes izmantošana kuģošanai, ja katrā vietā, kur izkāpj no laivas, ir jānoskaidro tauvas joslas īpašnieks un ar viņu izkāpšana jāsaskaņo. Bez tam laiva nevar piestāt tauvas joslā, jo atrodas ūdenī, piestājot un izkāpjot, persona kļūst par kājāmgājēju. Tai pat laikā, piemēram, SUP dēlis nav laiva un var piestāt. Arī laivojot var būt nepieciešamība no laivas izkāpt un to apnest apkārt šķērslim (kokam), kas aizšķērso upi un diez vai zemes īpašnieki nāks to saskaņot. Tāpat privāto HES apbraukšana ir saistīta ar izkāpšanu tauvas joslā. Šķiet trūkst sīkāks skaidrojums, kas ir domāts ar laivu, jo, ja tās izcelšana ir iespējama pašrocīgi, tad tā nebūtu līdzvērtīga kuģim vai motorlaivai.
Likumā ir lietots nepaskaidrots jēdziens "saskaņot", nevis "atļaut/neatļaut", tātad ar saskaņošanu saprotot īpašnieka norādes, kur piestāt, nevis atļaujas saņemšanu. Nav arī minēts, ka īpašnieks ir jānoskaidro iepriekš. Vai tā ir Satiksmes ministrijas neizdarība, ka noteikumi par kuģošanu jāmeklē Zvejniecības likumā?

Citur gan skaidrojumi  no likumā minētā atšķiras: Jūs drīkstat krastā piestāt un arī no ar laivas izkāpt. Lai krastā laivu atstātu uz ilgāku laiku, ir jāvienojas ar zemes īpašnieku. Ikviens kājāmgājējs ir tiesīgs staigāt un makšķerēt. Arī laivinieks, loģiski, tauvas joslā drīkst piestāt.