Saskaņā ar Civilprocesa likuma 83. pantu par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. Likums paredz tikai dažus atsevišķus izņēmumus, kad personas pārstāvībai tiesā likums prasa pieaicināt advokātu (skat. 82.¹ pantu). Tātad, neskaitot minētos ierobežojumus, uzticēt vest lietu tiesā var jebkuram juristam, zvērinātam advokātam vai pat personai bez juridiskās izglītības, ja vien iegūta pietiekama pārliecība par šīs personas kompetenci un pastāv savstarpēja uzticēšanās un sapratne. 

Ja uzskatāt, ka pārstāvis ar savu rīcību jums ir radījis zaudējumus, pastāv iespēja celt pret šo personu prasību par visu jums nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar Civillikuma 2295. pantu pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību un viņš atbild pilnvarotājam par katru neuzmanību. Jānorāda, ka zaudējuma atlīdzināšanas prasība būs pamatota tikai tad, ja iespējams konstatēt visus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumus, t. i., konkrētu zaudējumu apmēru, personas prettiesisku rīcību un cēloņsakarību starp pirmajiem diviem. Tādējādi, piemēram, jums nelabvēlīgs spriedums lietā, ko jūsu uzdevumā tiesā vedis jūsu pārstāvis, pats par sevi nedod pamatu pārstāvja atbildībai, ja netiek konstatēti visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi. 

Kas attiecas uz pārstāvja izteikumiem par jums, tad, protams, ikvienam pakalpojuma sniedzējam būtu jānodrošina ne vien sniegtā pakalpojuma kvalitāte, bet arī cieņpilna un pieklājīga attieksme pret klientu, konfidencialitāte. Jūsu aprakstītie pārstāvja izteikumi un rīcība kopumā ir pārāk vispārīga un nekonkrēta, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus par šīs personas iespējamo atbildību. Nevar izslēgt, ka, padziļināti iepazīstoties ar pārstāvja izteikumiem un to formu, būtu pamats atzīt – šī persona ir vainojama jūsu goda un cieņas aizskārumā, kas jums dod tiesības prasīt atlīdzinājumu un ziņu atsaukšanu atbilstoši Civillikuma 2352.¹ pantam.