1. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Šeit varat uzzināt notāru prakses vietas un kontaktinformāciju.

Mantošanas iesniegumā jānorāda mantojuma atstājēja vārds un uzvārds, personas kods, viņa nāves diena un pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vieta.  

Notariāta likuma 253.¹ pants noteic: ja atbilstoši šā likuma prasībām mantošanas iesniegumam pievienojami dokumenti vai pierādījumi par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu vai mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot, tad iesniedzējs šos dokumentus vai pierādījumus var nepievienot, ja ziņas notārs var iegūt no Fizisko personu reģistra. 

Līdz ar to pie notāra varat vērsties tad, kad Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta informācija par miršanas faktu. 

Par personas miršanas faktu ne vēlāk kā sešu darba dienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, jāpaziņo jebkurai dzimtsarakstu nodaļai. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki reģistrē miršanas faktu miršanas reģistrā un izsniedz miršanas apliecību (skat. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 38.–41. pantu).

2. Latvijā manta tiek mantota trīs veidos: 

• likumiskā ceļā, kuru nosaka Civillikums;
• ar testamentu, kurā mantojuma atstājējs pauž savu pēdējo gribu;
• ar mantojuma līgumu.  

Atbilstoši Civillikuma 390. pantam mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā (skat. 784. un 820. pantu). Ja konkrētajā situācijā nepastāv testaments vai mantojuma līgums, tad Civillikuma 391. pants paredz, ka pēc likuma mantot tiek aicināti: laulātais, radinieki, adoptētie.  

Civillikuma 393. pants noteic, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu.  

Līdz ar to mantojumam var pieteikties gan pārdzīvojušais laulātais, gan arī bērni (atbilstoši likumam gan laulātais, gan bērni ir pirmās šķiras mantinieki, kā arī neatņemamas daļas tiesīgie). Piemēram, ja vienīgie mantinieki ir divi – vīrs un meita – un abi piesakās mantojumam, tad saskaņā ar likumisko mantošanas kārtību katrs varētu saņemt pusi no mantojuma. Taču pieņemt mantojumu nav obligāti, proti, no tā var arī atteikties.  

Civillikuma 406. pants paredz: ja kādā šķirā atkrīt pirms citiem aicinātais mantinieks, tad mantojums pāriet uz viņa līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība (834. pants). Tātad, ja tēvs atteiktos no mantojuma, tad meita kā vienīgais mantinieks varētu saņemt visu mantojumu. 

Ja ir kādas neskaidrības, tad varat konsultēties ar zvērinātu notāru, pie kura tiks uzsākta mantojuma lieta.