Civilprocesa laikā otra puse sniedz nepatiesus datus. Šie dati nav tieši saistīti ar lietas izskatīšanu, bet tiek izmantoti, lai pamatotu savus apgalvojumus. Ir pierādījumi, kas apliecina šīs informācijas nepatiesumu. Kā es varu izmantot šo informāciju tiesā? Kādi likuma pamati regulē atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu tiesai?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Civilprocesa likumā ir nostiprināts sacīkstes princips, kas paredz, ka katra puse (prasītājs, atbildētājs), kas tiesā aizstāv savu pozīciju, pati pierāda savas prasības vai iebildumu pamatotību ar likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Savukārt tiesnesis iepazīstas ar visiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem un sniedz tiem juridisku novērtējumu, tāpēc katras puses uzdevums ir pārliecināt tiesnesi par savas pozīcijas pareizību, iesniedzot pierādījumus par lietā svarīgiem apstākļiem, piemēram, lai apliecinātu, ka prasības pieteikumā paustais atbilst patiesībai. Civilprocesa likuma 17. nodaļā ir uzskaitīti visi pieļaujamie pierādīšanas līdzekļi, ar kuriem strīdus puses var pierādīt savu pozīciju. Tie ir:
Civilprocesa likuma 93. pants regulē pierādījumu iesniegšanas kārtību, nosakot, ka prasītājam pierādījumi ir jāiesniedz vienlaikus ar prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa var sākotnēji izvērtēt, vai par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem ir iesniegti pierādījumi, kas ļauj lietu skatīt. Atbildētājam pierādījumi, kas apliecina viņa iebildumus pret prasību, ir jāiesniedz līdz ar saviem paskaidrojumiem. Jebkurā gadījumā pierādījumi ir jāiesniedz 14 dienas pirms nozīmētās tiesas sēdes (ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu), lai otrai pusei būtu iespējams ar tiem iepazīties un sagatavoties to apstrīdēšanai. Ja pastāv objektīvi iemesli, kādēļ pierādījumus nav iespējams iesniegt minētajā termiņā, tad to var izdarīt arī tiesas sēdes laikā.
Civilprocesa likuma 93. panta 3.1 daļa noteic, ka lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.
Ja pirmās instances tiesa ir pieņēmusi spriedumu, tad tā pārsūdzības gadījumā apelācijas instances tiesā jaunus pierādījumus var iesniegt, tikai objektīvi pamatojot, kāpēc tie nav iesniegti pirmās instances tiesai.
Attiecīgi, ja jūsu rīcībā ir pierādījumi, kas nepieciešami, lai atspēkotu otras puses apgalvojumus, tad pierādījumi ir jāiesniedz tiesai atbilstoši tiesvedības procesa stadijai, pamatojot, kādēļ tie ir nozīmīgi izskatāmajā lietā un var ietekmēt procesa rezultātu.
Vairāk par pierādījumiem un sacīkstes principu varat uzzināt raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē “Tuvplānā civilprocess – pierādījumu loma un sacīkstes princips tiesvedībā”.
Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai ir noteikta Civilprocesa likuma 73.1 pantā: “(1) Ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tad tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 800 euro.
(2) Par necieņu pret tiesu – jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, – tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 1000 eiro.
(3) Par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 1200 eiro.
(4) Tiesa šā panta trešajā daļā minēto naudas sodu uzliek ar nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai ar kuru pieteikums, prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta. Persona, kurai uzlikts naudas sods, iebildumus par naudas soda uzlikšanu var izteikt, iesniedzot apelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, ja nolēmums ir pārsūdzams augstākā tiesu instancē. Naudas soda uzlikšana nav pārsūdzama atsevišķi no nolēmuma, ar kuru tas uzlikts, pārsūdzēšanas.”
Vienlaikus Civilprocesa likums noteic gadījumus, kad personām var iestāties arī kriminālatbildība, piemēram, par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikumu lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, par nepatiesu liecību sniegšanu u. c.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
