Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā paskaidro, ka aizgādības tiesības ietver vecāku tiesības un pienākumus rūpēties par bērnu (tostarp noteikt dzīvesvietu) un viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās līdz bērna pilngadības – 18 gadu vecuma (izņēmuma gadījumos 16 gadu vecuma) – sasniegšanai. Sasniedzot pilngadību, persona iegūst pilnu rīcībspēju un pati pieņem visus ar savu dzīvi saistītos lēmumus – arī par dzīvesvietu, attiecībām un izglītību. Pēc bērna pilngadības sasniegšanas vecāku aizgādības tiesības izbeidzas. Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.  

Pieaugušas personas rīcībspēju var ierobežot tikai ar tiesas spriedumu, un tas attiecas uz gadījumiem, kad persona objektīvi nespēj pati rūpēties par savām interesēm, pārstāvēt sevi un īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus. Parasti rīcībspēja tiek ierobežota garīgās veselības stāvokļa dēļ, norāda bāriņtiesā. 

Līdz ar to, ņemot vērā aprakstīto situāciju, bāriņtiesā skaidro, ka šajā gadījumā, ja nav tiesas sprieduma par rīcībspējas ierobežošanu, mātei vairs nav aizgādības tiesību pār meitu un meitai ir tiesības noraidīt mātes uzspiesto kontroli.