Esmu Rīgā, daudzdzīvokļu mājā ieguvusi četristabu dzīvokli. Pieder arī zemes domājamā daļa (pirkta atsevišķi, daļa zemes nav izpirkta un pieder pašvaldībai). Mājas kopsapulce 2017.gadā ir pieņēmusi lēmumu ierīkot caurlaides mašīnu novietošanai, bet to skaits ir ierobežots (tikai tik, cik vietas). Iepriekšējie mana dzīvokļa īpašnieki atļauju neizņēma. 2017.gada kopsapulces protokolā ir skaidri atrunāti 4 principi caurlaižu izdalei. Kā pirmais no tiem, piešķirot caurlaidi četristabu dzīvokļiem un tikai pēc tam mazākiem dzīvokļiem. Mainoties ēkas apsaimniekotājiem, šī sistēma ir saglabāta un caurlaides turpina būt tikai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kam ap 2017. gadu ir izdevies pie tām tikt. Neraugoties uz to, ka pēc notiekumiem man būtu tiesības pretendēt uz auto stāvēšanas atļauju, man to atsaka, pamatojoties uz to, ka nevienam to neatņems. Protokolā ir atrunāta tikai caurlaižu atņemšana parādniekiem. Trūkst atruass par izsniegto caurlaižu atbisltības pārskatīšanu pēc kāda laika. Šobrīd netiek arī ņemts vērā, ka stāvēšanas atļaujas ir izsniegtas uz konkrētu periodu, bet pēc tā beigām apsaimniekotājs izsniedz atļauju tikai tām pašām personām (dzīvokļiem), kam caurlaides jau bijušas, neņemot vērā 2017.gadā pieņemtos principus. Pēc manis vismaz diviem mazākiem dzīvokļiem ir mainījušies īpašnieki, kuriem caurlaides izsniedz, jo iepriešējiem dzīvokļa īpašniekiem tāda bijusi. Pagājušajā gadā veiktajā aptaujā mājas iedzīvotāji lēma saglabāt esošo stāvvietu sistēmu. Tomēr tā ierobežo manas kā īpašnieces (tai skaitā zemes īpašnieces) tiesības, atņemot jebkādu iespēju pretendēt uz caurlaidi, kamēr to pagarināšanu un izsniegšanu nekontrolē. Vai apsaimniekotāju rīcība auto stāvēšanu atļauju izdalē, nekontrolējot pieņemto izdales principu ieviešanu, ir tiesiska?