Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā tostarp ietilpst: koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas); zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja. Tādējādi, ja vien zeme zem dzīvojamās mājas nav uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu un nav nostiprināta zemesgrāmatā uz šī kaimiņa vārda, tā, tāpat kā koplietošanas telpas, ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Kopīpašumā esošās daļas, tostarp koplietošanas telpu un zemes zem ēkas, lietošanas kārtība ir viens no jautājumiem, par kuru tiesīga lemt ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopība (skat. 16. pantu). Lai pieņemtu lēmumu par minēto jautājumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (skat. 17. pantu). Lēmumu pieņemot ar attiecīgo balsu skaitu, tas kļūst saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Ja jebkurš no dzīvokļu īpašniekiem pārkāpj noteikto kopīpašuma lietošanas kārtību, vainīgajai personai ir pienākums atlīdzināt ar šādu rīcību pārējiem kopīpašniekiem radītos zaudējumus. Policijas iesaiste šajā gadījumā, visticamāk, nevarēs atrisināt šādu civiltiesiska rakstura konfliktu, tomēr tas var atvieglot pierādījumu iegūšanu par kopīpašuma lietošanas kārtības pārkāpšanu. Ja konfliktu ar kaimiņu neizdodas atrisināt, būs nepieciešams pret šo personu ar prasību vērsties tiesā.