Atbilstoši Civillikumam par nekustamā īpašuma īpašnieku ir atzīstamas tikai tās personas, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Kamēr minētais nav izdarīts, t. i., īpašums kā tāds un īpašnieku īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrētas, nekustamā īpašuma atsavināšana (līdz ar to iegāde) nav iespējama.

Lai ēku (būvju) nekustamo īpašumu reģistrētu zemesgrāmatā, ēkai (būvei) ir jābūt spēkā esošai inventarizācijas lietai, kā arī kādam no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” norādītajiem dokumentiem; pēc dokumentu apkopošanas būs jāvēršas pie zvērināta notāra un jāapliecina nostiprinājuma lūgums nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

No uzdotā jautājuma satura (un neredzot dokumentus) ir neiespējami saprast, vai ēkas (būves) īpašniekiem tā iedalīta sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā vai tie to pirkuši no kolhoza kā minētās mājas īrnieki (pirms kolhoza privatizācijas), vai tā, iespējams, pirkta par pajām jau no izveidotās paju sabiedrības. Tāpat nav skaidrs, kam pieder zeme, uz kura izvietota ēka.

Ja pašiem īpašniekiem nav skaidrības par iegūšanas pamatu, informāciju par to, kurš no šiem darījumiem/dokumentiem ir par pamatu, īpašnieku tiesībām, var meklēt valsts zonālajā arhīvā pēc teritoriālās piekritības. Ja ēka ir reģistrēta Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā, iespējams, sākotnējā informācija par meklējamajiem dokumentiem ir atrodama Valsts zemes dienesta datos.

Ja īpašnieku rīcībā nav atrodami īpašuma tiesības pierādoši dokumenti un arī valsts arhīvā dokumenti nav atrodami, īpašniekiem savas īpašuma tiesības ir iespējams pierādīt, tiesā ceļot prasību par tiesību atzīšanu. 

Jāņem vērā: ja būve nekur nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts, tā ir piekritīga zemes īpašniekam atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Šādā gadījumā zemes īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar attiecīgu pieteikumu tiesā, lai atzītu tam īpašuma tiesības uz būvi kā zemes īpašniekam atbilstoši likumam “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

Jebkurā gadījumā visi vēsturiskie dokumenti ir jāskata un jāvērtē klātienē, līdz ar to rekomendēju ēkas (būves) īpašniekiem sazināties ar zvērināto notāru un lūgt viņam (viņai) apskatīt īpašnieku rīcībā esošos dokumentus; iespējams, tie ir pietiekami tālākai lietas virzībai Valsts zemes dienestā.