No 2021. gada 1. maija spēkā esošais Dzīvojamo telpu īres likums paredz principu “pirkums lauž īri”. Tas ir nostiprināts likuma 28. pantā. Panta pirmā daļa nosaka: ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Ar vārdu “atsavināšana” likuma tekstā saprotama jebkāda darbība, kuras rezultātā dzīvojamām telpām mainās īpašuma tiesības, tostarp pirkuma, dāvinājuma un citu darījumu rezultātā. 

Likumā ir noteikta konkrēta dzīvojamo telpu atbrīvošanas kārtība. Proti, ja dzīvojamās telpas īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, bet ieguvējam (jaunajam īpašniekam) kļuvis zināms, ka dzīvojamā telpa bijusi izīrēta, un ieguvējs nevēlas noslēgt ar īrnieku jaunu īres līgumu, viņš paziņojumā informē īrnieku, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama divu mēnešu laikā. Īrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu, kā arī apakšīrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu viņa iemitināto personu, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu līdz paziņojumā noteiktajam termiņam. 

Jāvērš uzmanība –, lai gan šāda rīcība (dzīvojamo telpu atsavināšana, esot spēkā noslēgtam īres līgumam) pati par sevi ir tiesiska, jaunajam īpašniekam nevēloties turpināt īres attiecības, bijušajam izīrētājam tiek radītas neērtības un, iespējams, pat zaudējumi. Likums zināmā mērā aizsargā īrnieku, kurš attiecīgā darījuma rezultātā zaudē tiesības turpināt lietot dzīvojamās telpas, paredzot īrnieka tiesības prasīt atlīdzinājumu no bijušā izīrētāja. Respektīvi, Civillikuma 2174. pants paredz: ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatās, tad izīrētājam jāatlīdzina īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu.