Likums noteic, ka testamentā ieceltam mantiniekam, ja tas negribētu vai kāda iemesla dēļ nevarētu mantojumu pieņemt, testators var iecelt aizvietotāju, kuru dēvē par substitūtu. Ja vecmāmiņa, taisot testamentu, nav šādam gadījumam iecēlusi dēlam par aizvietotāju jeb substitūtu mazdēlu, viņš nevar pretendēt uz mantojuma daļu, kuru vecmāmiņa ar testamentu ir novēlējusi savam dēlam. 

Tomēr, kā noprotams, dēls ir miris pirms vecmāmiņas (savas mātes), un tādā situācijā testaments attiecībā uz viņam novēlēto mantojuma daļu netiks atzīts par stājušos likumīgā spēkā. Tas nozīmē, ka attiecībā uz konkrēto mantojuma daļu mantojuma tiesībās var tikt apstiprināti vecmāmiņas likumiskie mantinieki. Ja vecmāmiņas dēls ir miris pirms vecmāmiņas, mazdēls var iestāties sava tēva vietā ar pārstāvības tiesību. Pēc pārstāvības tiesības lejupējie, šajā gadījumā – mazdēls –, saņems pēc likuma mantojuma daļu, kādu būtu saņēmis viņa tēvs, ja viņš būtu mantojuma atstājēju (vecmāmiņu) pārdzīvojis un no viņas mantojis kā likumiskais mantinieks.