Labvakar! Tētis savu īpašuma daļu man nodeva pirms septiņiem gadiem. Tagad viņš ir miris. Vai viņa otrā meita varētu pieprasīt savu daļu no īpašuma? Vai īpašuma aktiem ir noteikts laika ierobežojums?
No jautājuma izklāsta nav skaidrs, kādā veidā un uz kāda darījuma (piemēram, pirkuma, dāvinājuma līguma) pamata tika nodotas īpašuma tiesības.
Ja darījums tika noslēgts kā dāvinājums, Civillikuma 1922. pants paredz: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai izdod viņiem šīs daļas.
Atbilstoši Civillikuma 423. pantam neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. pants). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.
Neatņemamās daļas tiesīgajam jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa beigām viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.
Ja neatņemamās daļas tiesīgais, kas pārdzīvojis mantojuma atstājēju, ir atteicies no tiesības uz neatņemamo daļu vai nu pirms, vai pēc mantojuma atklāšanās, tad viņa atteikšanās šajā ziņā saista arī viņa lejupējos.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
