No jūsu aprakstītās situācijas nav skaidrs, kāpēc viens cilvēks ir slēdzis līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par to piegādi visiem domājamās daļas īpašniekiem un uz kāda juridiskā pamata tas ir darīts. Maksu par komunālo pakalpojumu piegādi parasti īpašnieki uzdod iekasēt un norēķināties mājas pārvaldniekam. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta 4. daļa nosaka: “Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, – pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.” 

Tātad Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumos pieļauj izmantot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību arī gadījumā, kad sadalīšana dzīvokļu īpašumos faktiski nav veikta. Attiecīgi, ja kopīpašniekiem piederošajām domājamajām daļām atbilst lietošanā nodots dzīvoklis, tad atbilstoši dzīvokļu skaitam, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas kārtību, tiek pieņemti lēmumi un noslēgts līgums ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā noteiktas obligātās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, tai skaitā siltumenerģijas un dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. 

Ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.