Civillikuma 69. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijā laulību var šķirt tikai tiesa vai notārs, ja laulība ir izirusi. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 70. pantu tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, savukārt notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu. 

Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 28. pants noteica, ka laulības šķiršanas lietās kompetentas ir tās līgumslēdzējas puses valsts iestādes, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī, tāpēc laulātajiem piemēro šīs līgumslēdzējas puses likumdošanu. Ja laulātajiem ir kopēja dzīvesvieta otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas līgumslēdzējas puses pilsonis, bet otrs – otras līgumslēdzējas puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienas, bet otrs – otras līgumslēdzējas puses teritorijā, tad kompetentas ir abu līgumslēdzēju pušu iestādes, turklāt tās piemēro savas valsts likumdošanu. 

Vienlaikus 2024. gada 3. februārī stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”, ar kuru  tika denonsēts 1993. gada 3. februārī Rīgā parakstītais Latvijas un Krievijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās. 

Vairāk par šī līguma denonsēšanu var lasīt LV portāla publikācijās: 

• Denonsējot Latvijas–Krievijas līgumu, tiesisko sadarbību turpinās uz starptautisko konvenciju pamata
• Kā Latvijas–Krievijas līguma denonsēšana ietekmēs atsevišķas tiesiskās sadarbības jomas 

Minētajam līgumam zaudējot spēku, tiesiskā sadarbība ar Krieviju krimināllietās un civillietās turpinās atbilstoši to starptautisko konvenciju noteikumiem, kuru dalībvalstis ir gan Latvija, gan Krievija. 

Proti, ja viens no laulātajiem nepiekrīt laulību šķirt, tad ar prasības pieteikumu jāvēršas tiesā. 

Laulības šķiršanas gadījumā tiesas piekritības valsts noteikšanai nozīme ir laulāto pastāvīgajai dzīvesvietai. Pārrobežu raksturs laulības šķiršanas lietām ir, piemēram, tad, ja laulāto pastāvīgās dzīvesvietas ir atšķirīgās valstīs vai ja tie ir atšķirīgu valstu pilsoņi. 

Ja laulība noslēgta ārvalstī vai ar ārvalsts pilsoni, tad piemērojama Padomes regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, kā arī Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija). 

Nosakot pārrobežu laulības šķiršanas lietu piekritību jeb to, kura tiesa ir kompetenta skatīt laulības šķiršanas lietu, visām Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām vai tiesu iestādēm jāpiemēro Padomes Regula (ES) 2019/1111 jeb Briseles IIa pārskatīšanas regula. 

Saskaņā ar Briseles IIa pārskatīšanas regulas 3. panta 1. punktu lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām: 

a) kuras teritorijā atrodas:

• laulāto pastāvīgā dzīvesvieta; 

• laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo; 

• atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta; 

• laulāto kopīga pieteikuma gadījumā – viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta; 

• prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas; 

• prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un viņam ir šīs dalībvalsts valstspiederība; 

b) kuras valstspiederība ir abiem laulātajiem.

Latvijas Civilprocesa likuma noteikumi par laulības šķiršanas lietu piekritību piemērojami, vienīgi nosakot nacionālo teritoriālo piekritību. Tas nozīmē, ka Civilprocesa likuma noteikumus nepiemēro, nosakot, vai konkrēto laulības šķiršanas lietu ir kompetenta skatīt Latvijas vai citas valsts tiesa. 

Jāņem vērā, ka Briseles IIa pārskatīšanas regulas noteikumi par laulības šķiršanu ir piemērojami ne vien attiecībās ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, bet arī tad, ja atbildētājs (sieva, kura atsakās šķirt laulību) ir no trešās valsts. 

Tādējādi, ja Latvijas pilsonis vai Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona var pamatoti atsaukties uz kaut vienu no Briseles IIa pārskatīšanas regulas 3. pantā minētajiem aspektiem, tad laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt Latvijas tiesā neatkarīgi no tā, kādas valsts pilsonība vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir atbildētājam (sievai). 

Vienlaikus, ņemot vērā, ka Norvēģija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, atsaucoties uz Briseles IIa pārskatīšanas regulas 3. pantu, laulības šķiršanas pieteikumu var iesniegt arī Norvēģijas tiesā. 

Ņemot vērā, ka laulības šķiršana ir risināma kā tiesisks strīds, aicinām vērsties pēc juridiskas konsultācijas pie profesionāla juridisko pakalpojumu sniedzēja, kurš izvērtēs konkrēto gadījumu un sniegs padomu, kā rīkoties.