Ar šo vēlos rast situācijas risinājumu un saprast, kā varu rīkoties, lai uzlabotu savas ģimenes dzīves kvalitāti savā dzīvoklī. Kaimiņi, kuri kā īrnieki 2024. gada jūlijā ievācās dzīvoklī virs mana īpašuma, nepārtraukti trokšņo un traucē ierasto mieru. Dzīvoklī virs mana īpašuma dzīvo piecas personas: trīs bērni un divi pieaugušie. Līdz šim mājas iemītniekiem citam pret citu nebija pretenziju, bet, ievācoties jaunajiem kaimiņiem, nav iespējams vairs atpūsties ne rīta stundās, ne pa dienu, nemaz nerunājot par nakts mieru. Esam vairākkārt mēģinājuši jaunos kaimiņus uzrunāt tieši un lūgt būt saprotošākiem pret citiem, esam rakstījuši viņiem īsziņas, kā arī vairākkārt informējuši dzīvokļa īpašnieku “Whatsapp” lietotnē. Līdz šim neesam saņēmuši atbalstošu pretreakciju nedz no dzīvokļa īpašnieka, nedz no īrniekiem. Jaunie kaimiņi ne reizi nav atvainojušies par nepieklājīgo uzvedību. Kaimiņu trokšņošana izpaužas kā vairāku stundu ilga lēkāšana un skriešana pa dzīvokli (visas dienas garumā, drebot mēbelēm un griestu lampām, kā arī mēbeļu stumdīšana un grīdas klaudzināšana vakara un nakts stundās, tādējādi traucējot iemigt, kas secīgi apgrūtina pamošanos nākamajā rītā). Šie trokšņi ir regulāri (katru dienu) un ilgstoši, un tie ievērojami traucē gan man, gan manai ģimenei atpūtu, ikdienas dzīvi un darbaspējas. Kopš jaunie kaimiņi ir ievākušies, mājās ir radies pamatīgs diskomforts. Troksnis rada lielu stresu un ietekmē ikdienas soli un veselību. Nav iespējams atpūsties un atgūt mieru pēc grūtas darba dienas vai vienkārši klusumā pabūt mājās. Lai nepiedzīvotu atkārtotu trokšņošanu, kas nu jau sāk kaitēt veselībai, nedēļas nogalēs atpūta jāparedz ārpus mājvietas, tādējādi pieaug arī neparedzēti izdevumi. Trokšņa radītās skaņas dzird ne tikai mūsu dzīvoklī, bet arī dzīvoklī zem mūsu dzīvokļa. Jāpiebilst, ka trokšņus rada aktīva bērnu spēlēšanās, lecot, spēlējot bumbu u. tml. Esmu izsaucis Jelgavas valstspilsētas pašvaldības policiju, kura ierodoties apsekoja problēmdzīvokli un paskaidroja, ka bērni spēlējas un viņi neko nedarīs. Lūdzu jums sniegt skaidrojumu un iespējamos risinājumus, kā man rīkoties, lai varētu panākt, ka jaunie kaimiņi tomēr ievēro savstarpējo cieņu un vispārpieņemtās uzvedības normas. Iepazīstoties ar normatīvajiem aktiem, secinu, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. panta 5. daļā ir norādīts, ka arī bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi un viņš nedrīkst aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.
Jelgavas pašvaldības policija ir informēta par jautājumā aprakstīto situāciju un sniedz šādu skaidrojumu:
“Vispirms ir jāņem vērā, ka iesaistītās puses dzīvo vienā daudzdzīvokļu mājā. Daudzos paneļu un ķieģeļu daudzstāvu dzīvojamo māju projektos skaņas izolācija pārsvarā ir sliktā stāvoklī. Skaņas caurlaidības līmenis dzīvojamajās mājās ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika””. Minētais izskaidro, ka šajā situācijā ir tieši skaņas caurlaidības problēmas, jo mājā nav nodrošināta atbilstošā skaņas izolācija. Līdz ar to nav ne bērnu vecāku, ne pašu bērnu vaina, ka māja neatbilst noteiktām skaņas caurlaidības prasībām, kuru dēļ cieš kaimiņi, jo viņiem netiek nodrošināts atbilstošs miers un klusums, kā arī var ciest paši bērni, ja viņiem tiek liegts pilnvērtīgi pavadīt laiku savā mājoklī.
Satversmes 115. pantā ir nostiprinātas ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Proti, visām strīdā iesaistītajām pusēm šīs tiesības ir noteiktas vienādi. Vecākiem ir jāaizstāv sava bērna intereses un viņa tiesības augt un attīstīties atbilstoši vecumam. Vecāku pienākumi pret bērnu ir noteikti gan Civillikuma 177. pantā, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. un 7. pantā ir noteikts, ka bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina bērna vecāki, kā arī valsts un pašvaldības institūcijas. Bērnam ir tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. Savukārt šī likuma 10. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka “bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību”. Tāpat jāņem vērā, ka bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu) bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem. Tieši tādēļ bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka, no vienas puses, bērniem atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet, no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecuma īpatnību, stāvokli ģimenē utt. Attiecīgi nav pamata aizliegt bērniem veikt nepieciešamās un attīstošās ikdienas darbības, kas ietver gan kustīgo spēlēšanos, gan skriešanu pa mājām, kas ir vitāli svarīgas viņu attīstībai atbilstošā vecumā.
Iesūtītais jautājums satur atsauci uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23. panta piekto daļu, kas noteic, ka “bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses”. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmā daļa noteic, ka “atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās”, bet šī likuma 6. panta pirmā daļa paredz ka “tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras”. Minētais norāda uz to, ka tieši vecākiem ir pienākums nodrošināt, lai bērni ievērotu sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus, tai skaitā arī to, lai bērni netraucētu apkārtējo cilvēku mieram. Tomēr šo pienākumu izpildi var attiecināt tikai uz laiku, kas tiek veltīts nakts mieram, nevis dienu, kad bērni ir nomodā un darbojas, kas tieši veicina viņu attīstību.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
