Labdien! Dzīvoju ar vīru un trijiem bērniem privātmājā. Īpašums ir uz mana vārda. Pirms pāris gadiem iegādājāmies šo īpašumu no mana tēva un māsām. Esam atdalījuši atsevišķu ēkas pusi tēvam. Viņš par savu ēkas pusi nerūpējas. Telpā, kur atrodas kurināmais katls, tiek lietots alkohols un smēķētas cigaretes. Telpa ir pievilkta pilna ar viegli uzliesmojošām lietām, ir grūti tikt cauri viņa dzīvojamajai daļai. Kā man rīkoties, lai neapdraudētu savu un ģimenes locekļu dzīvību un veselību? Kas var izvērtēt šādas situācijas? Vai man ir tiesības likumīgi tēvu izrakstīt no īpašuma?
Kārtību, kādā anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmā daļa.
Proti, ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:
Šajā situācijā jums saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantu nebūs tiesības anulēt ziņas par deklarēto adresi tēvam, jo jūs vieno radniecīgas attiecības un viņam ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu jūsu īpašumā.
Tā kā tēvs apdraud īpašuma drošību, jums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības vispirms vērsties tiesā ar prasību par tēva izlikšanu. Kad tiesa būs lēmusi par tēva izlikšanu, jūs varēsiet vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu, balstoties uz tiesas spriedumu un Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu: attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.
Arī judikatūrā ir atzīts, ka reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācijai, tādējādi, ja nekustamajā īpašumā reāli dzīvojošas (tajā sasniedzamas) personas tiesību tajā dzīvot neesība nav konstatēta ar tiesas spriedumu un persona uz tiesas sprieduma pamata nav izlikta no šā nekustamā īpašuma, tad nav saskatāms pamats neatzīt personas tiesības deklarēt dzīvesvietu šajā adresē (Senāta 2008. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-31/2008 (A42241205) 12. punkts, 2012. gada 27. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-391/2012 (A42829409) 16. punkts).
Iepriekš teiktais nozīmē, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums nav atbilstošais tiesību aizsardzības mehānisms, kādā ir risināmi strīdi par to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā. Šādi strīdi ir risināmi civilprocesuālā kārtībā. Tikai tad, kad ar tiesas spriedumu civillietā ir izlemts, ka personai nav tiesību dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā, ir izdarāms secinājums par tiesiska pamata neesību Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
