Tiesības uz privāto dzīvi, kā arī tiesības katram dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas Satversmes 96. un 115. pantā. Tātad ir jābūt balansam starp katra cilvēka privātajām interesēm un apkārtējo personu, piemēram, kaimiņu, interesēm.  

Par bērniem līdz viņu pilngadībai atbildīgi ir vecāki. Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam.  

Tomēr arī bērniem, ņemot vērā viņu vecumu un brieduma pakāpi, ir pienākumi. Tostarp bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 22. pantā noteiktajam. 

Vecākiem jāseko līdzi, lai bērns, spēlējoties arī sava pagalma teritorijā, netraucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, ievēro vispārpieņemtās sabiedriskās kārtības normas. Tieši vecākiem jāsedz zaudējumi, piemēram, ja bērns spēlējoties sabojā vai saskrāpē automašīnu. 

Gadījumā, ja ar bērniem vai viņu vecākiem neizdodas vienoties sarunu ceļā par sabiedriskās kārtības ievērošanu, jums ir tiesības izsaukt pašvaldības policiju un par pārkāpumiem uzrādīt policijas darbiniekam pierādījumus (foto, video, audio ierakstus).