LV portāls
Pirms pensijas piešķiršanas darbā tika piemērots 700 eiro neapliekamais minimums, bet tagad, esot pensijā, maksāju ienākuma nodokli no pirmā centa. Kam tas par godu? Kādēļ pensijai piemēro 500 eiro neapliekamo minimumu? Vai pensionāri ir īpaša nodokļu maksātāju kategorija? Vai varu valsti iesūdzēt starptautiskajās tiesās šajā jautājumā? Kādēļ es pats nevaru izlemt par pensijas otrā līmeņa izmaksām vai arī saņemt to uzreiz? Saskatu pilnīgi neloģiskas likumdošanas prasības, kas soda nevainīgus valsts pensionārus, kuri godīgi pildījuši un pilda savu nodokļa maksātāju pienākumus. Mani soda par to, ka es kā pensionārs turpinu strādāt, mani soda ar neapliekamā minimuma aprēķināšanu, mani soda par pensijas otrā līmeņa izmantošanu. Kādas institūcijas Latvijā ir pieņēmušas tik netaisnīgi absurdus likumus? Ceru, ka, sniedzot atbildes, vienkārši neatrakstīsieties.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums darba ņēmēja algai nav pašreiz un arī iepriekš nav bijis 700 eiro.
Pašreiz neapliekamais minimums ir 6000 eiro gadā, tas ir diferencēts, un to dilstoši piemēro ienākumam līdz 21 600 eiro gadā. Mēnesī neapliekamais minimums ir 500 eiro, to piemēro algai līdz 1800 eiro. Jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums.
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteic, ka pensija (vecuma, izdienas un invaliditātes) ir ar nodokli apliekams ienākums. Pensijai ir neapliekamais minimums, likumā paskaidrots, ka tas ir pensionāra neapliekamais minimums, kas pašreiz ir 6000 eiro gadā, 500 eiro mēnesī. Vienlīdzīgi to piemēro gan nestrādājošiem, gan strādājošiem pensijas saņēmējiem.
Ja pensijas saņēmējs strādā, tad otra neapliekamā minimuma – algai – viņam nav. Ja pensija ir mazāka par 500 eiro, tad neizmantoto pensionāra neapliekamā minimuma daļu var piemērot algai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Nodokļu sistēma ir Eiropas Savienības dalībvalstu prerogatīva. Tiešie nodokļi ir nodokļi, ar kuriem apliek personu vai uzņēmumu ienākumus, īpašumu un kapitālu. ES noteikumi neattiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (ES darbība šajā jomā ir balstīta uz Tiesas judikatūru), paskaidrots Eiropas Parlamenta informācijā Vispārējā nodokļu politikā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā objekta noteikšana ir katras dalībvalsts izšķiršanās un var būt atšķirīga, jo balstās katras dalībvalsts sociāli ekonomiskajā situācijā.
Valsts fondēto pensiju likums neparedz iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa kapitālu, piemēram, kā uzkrājumu bankā. Tas ir paredzēts kā otrā pensija indivīda sociālajam nodrošinājumam vecumdienās. Valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls.
Arī strādājošs pensionārs kā darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts. Pensiju 2. līmenim pārskaita 6% no bruto algas tad, ja darba ņēmējs ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas (2. līmeņa) dalībnieks, tad iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta (bruto algas) veido valsts pensijas kapitālu un tiek novirzītas pirmā līmeņa kapitālam.
Ja persona pēc vecuma pensijas piešķiršanas turpina strādāt un viņai pēc pensijas piešķiršanas ir uzkrāts pensijas kapitāls, tad vienu reiz gadā ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju par šo, no jauna uzkrāto pensijas kapitālu.
Latvijas Republikas likumus pieņem Saeima.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
