Sveiki! Dzīvoju privātīpašumā, blakus kaimiņš ir uzstādījis trīs videonovērošanas kameras, kuras no mana īpašuma atrodas aptuveni trīs četrus metrus, un filmē manu teritoriju aptuveni 20 metru rādiusā uz manu pusi. Kameras fiksē ikvienu, kurš pārvietojas manā īpašumā, tostarp mazus bērnus. Divas reizes tika izsaukta valsts policija, vienu reizi pašvaldības policija, kā arī ziņots Datu valsts inspekcijai. DVI ir tikai informatīva iestāde, jo norāda kameru atļautos un iespējamos uzstādīšanas attālumus, video fiksēšanas noteikumus, datu pārraides un datu glabāšanas nosacījumus. Konkrētais gadījums ir īpašs, jo kaimiņiem ir savas intereses, kuras plašāk neaprakstīšu. Man interesē tiesiskuma princips. Tas notiek jau septiņus mēnešus. Kaimiņi maldina iestādes, ka kameras nedarbojas, nelaiž apsekot īpašumu, jo tādas ir viņu tiesības, pamatojot, ka “nav noticis noziedzīgs gadījums”, kā arī atslēdz kameras, kad piebrauc policija. Tiklīdz policija ir prom, kameras ar mirgojošu lampiņu, kad mēs pārvietojamies pa īpašumu, sāk darboties. Vai varu sniegt tiesā prasījumu un cerēt uz labvēlīgu iznākumu?
Par prasības pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu tiesā vairāk varat lasīt LV portāla skaidrojumā “Kas jāzina, iesniedzot tiesā prasību civillietā”. Lai būtu pamats pieteikuma iesniegšanai tiesā, sākotnēji jākonstatē tiesību norma, kuru kaimiņš, uzstādot videonovērošanas sistēmu, ir pārkāpis.
Kompetentā iestāde fizisko personu datu aizsardzības jomā Latvijā ir Datu valsts inspekcija (DVI). Kā norādīts jautājumā, jūs jau esat vērsusies DVI, taču jautājumā nav izskaidrota DVI atbilde.
Kā noteikts Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 18. apsvērumā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, minēto regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.
Kā tika norādīts jautājumā, esat vērsusies valsts un pašvaldības policijā, tomēr normatīvo aktu pārkāpums nav konstatēts.
Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ir garantētas cilvēku tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Vienlaikus, lai pamatotu prasību un cerētu uz pozitīvu tiesas spriedumu, ir nepieciešams prasības pamatojums, t. i., argumentācija un pierādījumi par jūsu pamattiesību pārkāpumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
