Šajā jautājumā būtiska nozīme ir tam, kādas mantiskās attiecības pastāv starp laulātajiem. Ja ir noslēgts laulības līgums par visas mantas kopību (Civillikuma 124.–139. panti), tad attiecīgi visa laulāto manta ir apvienota vienā kopīgā nedalāmā masā, kura laulības laikā nepieder nevienam laulātajam atsevišķā daļā. Šādu laulības līgumu atbilstoši Civillikuma 114. panta pirmās daļa noteikumiem var noslēgt arī laulības laikā. 

Tomēr, ja šāda līguma nav un kādu iemeslu dēļ laulātie nevar vienoties par tā noslēgšanu, tad atbilstoši Civillikuma 89. pantam katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības. Tomēr, ja ieguldījāt savus līdzekļus un darbu otra laulātā nekustamajā īpašumā, tad šķiroties varat pieprasīt izmaksāt attiecīgajā īpašumā ieguldītos līdzekļus. Arī Augstākā tiesa, izšķirot strīdus par laulātā ieguldījumu otra laulātā atsevišķajā mantā, vairākkārt ir atsaukusies uz tiesību doktrīnas atziņām par Civillikuma 84. pantu un no tā izrietošo laulāto solidaritātes principu kā tiesisko pamatu ieguldījuma izdarījušā laulātā tiesībām saņemt atbilstošu atlīdzību, ņemot vērā otra laulātā atsevišķās mantas vērtības pieaugumu (sk. Augstākās tiesas 2019. gada 26. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-157/2019).  

Dzīvokļa īpašumu ir iespējams sadalīt tikai domājamās daļās, kas radīs kopīpašumu abiem īpašniekiem (Civillikuma 1067. pants). Nepastāvot laulāto mantas kopībai, kopīpašuma tiesības var iegūt tad, ja tam piekrīt otra puse un izsaka gribu ar tiesisku darījumu atsavināt jums domājamās daļas no nekustamā īpašuma. Par kopīpašumu vairāk var izlasīt LV portāla publicētajā skaidrojumā “Kā sadzīvot kopīpašumā”.