Labdien! Ar sievieti dzīvojam kopā jau 20 gadus, bet laulība nav reģistrēta. Ir pieci kopīgi bērni. Kā sakārtot mantojumu, lai kāda nāves gadījumā puse paliek otrajam partnerim, bet otru pusi vienādās daļās sadalītu pieci bērni? Kāds būtu labākais risinājums? Paldies.
Latvijā manta tiek mantota trīs veidos:
CL noteic, kas ir personas mantinieki un kā dalās mantojums, ja persona nomirst un nav ne testamenta, ne mantošanas līguma vai ja tie nav spēkā. Civillikuma 391. pants paredz, ka pēc likuma mantot tiek aicināti: laulātais, radinieki, adoptētie.
Atbilstoši CL 392. pantam pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā. Vienlaikus CL 393. pants paredz, ka laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu.
Tas nozīmē, ka tad, ja noslēgsiet laulību, likumiskā ceļā jūs vai sieva atkarībā no tā, kurš pirmais aizies viņsaulē, varēs mantot tikai ceturto daļu, pieņemot, ka gribu mantot izteiks visi bērni.
Proti, likumiskā ceļā vienmēr manto laulātais un bērni.
Vairāk par attiecīgo tēmu var lasīt arī LV portāla publikācijā “Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem”.
Testaments ir vienpusējs darījums, to raksta cilvēks, kuram pieder manta. Testamentu var mainīt jebkurā laikā, un tas nav garants, ka mantinieki kaut ko saņems.
Tiesā var iesniegt prasību, ka testaments nav īsts, ka to nav rakstījis mirušais, ka ir viltots mantojuma atstājēja vai notāra paraksts, bet pašu saturu apstrīdēt diezin vai ir iespējams, ja vien ir ievērots, ka likumiskajiem mantiniekiem pienākas neatņemamā daļa.
Saskaņā ar Civillikuma 425. pantu neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma.
Proti, ir jāskatās, kāda daļa no mantojuma pārējiem mantiniekiem pienāktos, ja nebūtu testamenta.
Turpretī mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, un viņi slēdz darījumu. Konkrētais līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties par to, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne rīkoties kaut kā citādi. Respektīvi, mantiniekam ir garantija, ka vienošanās netiks grozīta un viņš mantojumu saņems.
Mantojuma līgumu atcelt vai mainīt atstājējs var tikai ar mantas saņēmēja piekrišanu. Savukārt testamentu iespējams mainīt kaut vai katru dienu.
Gan mantojuma līgums, gan testaments stājas spēkā pēc cilvēka aiziešanas mūžībā.
Kā iepriekš LV portālam skaidrojusi zvērināta notāre Zane Ankrava, ja vīrietis un sieviete dzīvo nereģistrētās attiecībās, tad palīdz tikai testaments vai mantojuma līgums, citādi otra persona nevar pretendēt uz mantojumu: “Tiesa, šādā gadījumā abas personas skaitās sveši cilvēki, ne radinieki, kuriem tiek piemērotas visaugstākās gan notāra, gan valsts nodevas likmes, ja īpašums jāreģistrē zemesgrāmatā, – 7,5% no darījuma vērtības. Ja personas būtu laulātie, tad abas likmes būtu 0,25% no darījuma vērtības.”
Lai saņemtu precīzas atbildes par labāko risinājumu jūsu gadījumā (katra situācija jāvērtē individuāli, zinot visu nepieciešamo informāciju), iesakām vērsties pie notāra, kas minētās lietas pārzina un kārto katru dienu.
Notāru kontaktinformāciju var atrast šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
