jurists
Vēlos tikt skaidrībā ar fizisko personu tiesībām veikt videofiksāciju publiskajā telpā. Krustojumā nolēmu nofilmēt īsu video, kurā ir redzams ceļu satiksmes negadījums un tā izraisītie satiksmes traucējumi (tā sauktais “korķis”). Pēc šīs darbības veikšanas pie manis pienāca Ceļu policijas darbinieks un pavēles tonī lika dzēst video ar skaidrojumu, ka ceļu satiksmes negadījumu filmēt nedrīkstot. Pēc policijas darbinieka vārdiem, to drīkst darīt tikai ar Valsts policijas atļauju. Man ir aizdomas, ka neko pārkāpis tomēr nebiju, jo līdz šim neesmu spējis atrast likumā tādu punktu, kas liegtu filmēt parastu krustojumu, kurā ir redzama triju auto sadursme. Visi sadursmē iesaistītie auto bija parasti transportlīdzekļi (ne dienestu, ne jebkādi citi speciālie transportlīdzekļi). Lūdzu, palīdziet tikt skaidrībā, vai aizliegumam filmēt un prasībai dzēst nofilmēto ir likumisks pamats vai arī tas ir policijas darbinieka pilnvaru pārkāpums.
Atbilde ir atkarīga no video ierakstīšanas mērķa un turpmākās rīcības, proti, kur un ar kādu vēstījumu šo videomateriālu plānots publicēt, jo jebkura video ierakstīšana publiskā vietā ir saistīta ar personas datu aizsardzību, proti, pastāv iespēja, ka kadrā nokļūs arī citas personas. Tādēļ katrā gadījumā jāvērtē, vai ierakstītais videomateriāls ir personas datu apstrāde un kāds ir filmēšanas nolūks, piemēram, vai videomateriālu ir plānots nodot trešajām personām, publicēt internetā u. tml.
2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Viens no regulas pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot cilvēka tiesības uz privātumu, kas cita starpā ir viena no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām cilvēka pamattiesībām, un palielināt personas iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personīgo informāciju, tostarp attēlu.
Lai personas datu, tai skaitā attēlu vai video, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši šīs regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:
Papildus gan uzsverams, ka minētās regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Vienlaikus gan katrā situācijā, arī apstrādājot datus personiskām vajadzībām, ir jāizvērtē, vai netiek aizskarts personas privātums, gods un cieņa. Turklāt, ja persona lūdz nefotografēt vai nefilmēt, tad šo vēlmi nedrīkst neņemt vērā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
