Ceļu satiksmes likums formāli paredz administratīvo sodu par transportlīdzekļa vadīšanu (ja personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību), nevis atrašanos transportlīdzekļa vadītāja krēslā. Tomēr situācija ir vērtējama neviennozīmīgi. 

Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa vadīšanai ir vajadzīgas zināmas iemaņas un prasmes, kuru esību atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai apliecina kompetentas institūcijas izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja tiesības, kā arī to, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, jēdziens “transportlīdzekļa vadīšana” nebūtu interpretējams šauri, ar to saprotot vienīgi situācijas, kurās brauc ar transportlīdzekli, kuram ieslēgts dzinējs. Jāņem vērā, ka transportlīdzekli ir iespējams izkustināt arī ar izslēgtu dzinēju (piemēram, atlaižot stāvbremzi vai ātrumkārbu pārslēdzot neitrālajā pārnesumā). Līdz ar to vispārīgi nebūtu pareizi, ka transportlīdzekļa vadītāja krēslā atrodas persona, kurai nav attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, un blakus krēslā nav persona, kas ir tiesīga apmācīt transportlīdzekli vadīt un var novērst iespējamos riskus, transportlīdzeklim pārvietojoties nepareizi/nekontrolēti. 

Augstākā tiesa ir secinājusi, ka transportlīdzekļa vadīšana iekļauj sevī spēju ietekmēt transportlīdzekļa kustības ātrumu, kustības virzienu un spēju darbināt visus tā konstrukcijā paredzētos mehānismus. Turklāt, lai atzītu, ka transportlīdzeklis tiek vadīts, pietiek arī tikai ar daļēju spēju (skatīt Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2008. gada 25. janvāra lēmumu lietā Nr. 11230012305 (SKK-33/2008)). Tātad transportlīdzekļa vadīšanas konstatēšanai noteicošais faktors ir objektīvā spēja (iespēja) ietekmēt transportlīdzekļa kustību. 

Vienlaikus likums nebūtu interpretējams arī pārlieku formāli, nevērtējot situācijas individuālos apstākļus. Nevar noliegt, ka bērna dabiskas attīstības daļa ir izzināt dažādus mehanizētus rīkus, tostarp transportlīdzekļus, līdz ar to bērna atrašanās transportlīdzekļa vadītājam paredzētajā krēslā būtu pieļaujama īpaši drošos apstākļos, maksimāli novēršot iespējamos riskus izkustināt transportlīdzekli un noteikti klātesot personai ar attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām. 

Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu nevar pārvērtēt ārpus konkrētā procesa, ņemot vērā tikai dažus apstākļus. Līdz ar to, ja uzskatāt, ka lēmums ir nepamatots jeb neatbilstošs konkrētajai situācijai, tad jums ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvās atbildības likuma 20. nodaļā noteiktajā kārtībā. Kārtībai jābūt norādītai arī attiecīgajā lēmumā par soda piemērošanu. 

Par policijas amatpersonas tiesībām paskaidrojams, ka atbilstoši likuma “Par policiju” 9. pantam jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.