E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32900
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
2
1
2

Kam ir tiesības mantot

J
jautā:
07. jūnijā, 2024
Mairita

Sveicināti! Vai mantojumam var pieteikties aizgājēja brālis, ja aizgājējam paliek sieva un dēls? Liels paldies!

A
atbild:
19. jūnijā, 2024

Lai sniegtu konkrētajam gadījumam atbilstošu atbildi, jāsaprot, vai mantojuma atstājējs bija sastādījis testamentu vai mantojuma līgumu.  

Ja nav ne testamenta, ne mantojuma līguma, tā ir likumiskā mantošana. Civillikuma 404. pants noteic, ka pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot. Civillikuma 392. pants noteic, ka pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā. Saskaņā ar Civillikuma 393. panta nosacījumiem, ja mirušajam palika viens bērns un laulātā, tad laulātā saņem bērna daļu. Turklāt jānorāda, ka Civillikuma 397.¹ pants noteic: gadījumā, ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīgā manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīgā manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar Civillikuma 89. panta otrās daļas un Civillikuma 109. panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopīgās mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, laulātā kopīgās mantas daļa izdalāma prasības kārtībā. 

Tas nozīmē, ka vispirms laulātā saņem savu daļu no laulāto kopīgās mantas (ja tāda ir) un tā neietilpst mantojuma masas sastāvā. Savukārt mantu, kas ietilpst mantojuma masas sastāvā, manto mirušā laulātā un dēls vienādās daļās.  

Tomēr gadījumā, ja mirušais ir sastādījis testamentu, novēlot sev piederošo mantu brālim, vai noslēdza ar brāli mantojuma līgumu, mirušā brālim ir tiesības pieteikties mantojumam. Jānorāda, ka šajā gadījumā jāņem vērā Civillikuma 422. panta noteikums, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie jūsu gadījumā ir laulātā un bērns. Civillikuma 425. panta pirmā daļa noteic, ka neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Attiecīgo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. 

Par likumisko mantošanu varat uzzināt vairāk LV portāla publikācijā “Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem”, savukārt par testamentāro mantošanu – rakstā “Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas