Jūsu aprakstā sniegtā informācija liek domāt, ka zvērināta tiesu izpildītāja veiktā piedziņas darbība, apķīlājot jūsu īpašumā esošās un šobrīd likvidētās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, visticamāk, nav saistīta ar šīs kapitālsabiedrības saistībām, bet gan ar kādām citām jūsu kā fiziskas personas personīgi nenokārtotām saistībām.  

Proti, Komerclikuma 137. pants noteic, ka gan sabiedrība, gan tās dalībnieks savstarpēji neatbild viens par otra saistībām. Tātad jūs kā likvidētās kapitālsabiedrības dalībniece personīgi neatbildat par sabiedrības nodokļu parādiem un nevar pastāvēt tiesisks pamats vērst sabiedrības nodokļu parāda piedziņas prasījumu personīgi pret jums. Turklāt apstāklis, ka kapitālsabiedrība ir tikusi likvidēta, jau pats par sevi liecina, ka likvidācijas brīdī tai nebija parādu. Uzņēmumu reģistrs nevar kapitālsabiedrību izslēgt no Komercreģistra, ja tai nav izpildītas visas saistības ar kreditoriem, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestu (skat. Komerclikuma 332. pantu).  

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, apstākļi liecina, ka tiesu izpildītājs, izpildot kādu tiesas vai citas institūcijas nolēmumu par jūsu personīgajām saistībām, savulaik ir konstatējis, ka jums kā parādniecei pieder šobrīd likvidētās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, un ir tās apķīlājis. Tādēļ jūsu kredītvēstures izziņā atrodamajai informācijai par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām izpildes darbībām, apķīlājot kapitālsabiedrības kapitāla daļas, nav saistības ar minētās kapitālsabiedrības saistībām vai tās likvidācijas termiņu. Tik ilgi, kamēr zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā būs izpildu dokuments, kas dos pamatu veikt izpildu darbības pret jums un šīs saistības pilnībā netiks izpildītas, zvērināts tiesu izpildītājs tās turpinās. Pastāv iespēja, ka datubāzē parādīsies arī citi ieraksti, ja zvērināts tiesu izpildītājs būs veicis vēl citas izpildu darbības kādas esošas izpildu lietas ietvaros, apķīlājot arī citu jums piederošu mantu u. tml. 

To, cik ilgi Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā un privāto akciju sabiedrību uzturēto kredītinformācijas biroju datubāzēs tiek glabāti dati par parāda saistībām, nosaka attiecīgās datubāzes uzturēšanu regulējošie normatīvie tiesību akti. Informācija par parāda saistībām turklāt saglabājas noteiktu laiku pēc to pilnīgas izpildes. Kredītu reģistra likuma 33. pants paredz, ka ziņas par personas saistībām tiek glabātas 10 gadus pēc to izbeigšanās vai no brīža, kad saistības vai prasījuma tiesības nodotas citai personai. Savukārt ziņas par personas saistību pārkāpumu atbilstoši likuma 35. pantam Latvijas Banka reģistrā glabā 5 gadus pēc saistību pārkāpuma novēršanas dienas vai dienas, kad šīs saistības vai prasījuma tiesības nodotas citai personai, bet, ja minētie apstākļi neiestājas, – 5 gadus līdz personas saistību izbeigšanās dienai. Kredītinformācijas biroju likuma 16. pants savukārt noteic, ka kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā 5 gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas. 

Ja jums saglabājas kādas neskaidrības par datubāzēs veiktajiem ierakstiem, tad iesakām vērsties pie minētā zvērinātā tiesu izpildītāja, lai noskaidrotu savu saistību apjomu. Ja uzskatāt, ka datubāzē ir ieviesusies kļūda, tad jums ir jāsazinās ar attiecīgās datubāzes uzturētāju un jālūdz precizēt vai labot norādītos datus par jums.