Jautājums par jurisdikciju laulības šķiršanas gadījumā ir atrunāts Padomes Regulas (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu 3. pantā.

Minētā norma noteic, ka lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām:

• kuras teritorijā atrodas:
  • laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;
  • laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo;
  • atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta;
  • laulāto kopīga pieteikuma gadījumā – viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta;
  • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas;
  • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un tam ir šīs dalībvalsts valstspiederība;
• kuras valstspiederība ir abiem laulātajiem.

Atbildi uz jūsu jautājumu ietekmē vairāki apstākļi, proti, kur bija abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, kur ir jūsu laulātā dzīvesvieta, kāda ir jūsu valstspiederība un kāda – jūsu laulātā valstspiederība.

Turklāt no jautājuma nav saprotams, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai. Saskaņā ar Civillikuma 69. panta pirmo daļu laulību var šķirt tiesa vai notārs. Turklāt Civillikuma 70. pants noteic, ka tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, savukārt notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu. Laulību var izšķirt pie notāra Latvijā, ja vismaz vienam laulātajam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un abiem nav strīda ne par laulības šķiršanu, ne bērniem, ne mantas sadali.