Saeimā regulāri tiek apzināta citu valstu prakse dažādu jomu pārvaldībā. Šoreiz pēc deputātu ierosinājuma Saeimas Analītiskais dienests apzinājis to, kā valsts materiālās rezerves tiek pārvaldītas Somijā, Izraēlā un Jaunzēlandē – valstīs, kurās sagatavotības kultūra ir cieši saistīta ar sabiedrības noturību.
Papildu Saeimas Analītiskā dienesta izstrādātajā apskatā aplūkotajām valstīm, diskusijā plānots uzklausīt arī Ukrainas pieredzi par to, kā gatavība šāda mēroga krīzēm izskatās plānos un kā – realitātē.
Pasākums notiks 11.novembrī pulksten 14.00 Saeimas bibliotēkā. Pasākumā ievadvārdus teiks Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. Ekspertu paneļdiskusiju vadīs Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, un tajā piedalīsies Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa.
Dabas katastrofas, militāri apdraudējumi vai karš, ekonomiskās krīzes vai pēkšņi piegādes pārrāvumi, kā arī dažādas krīzes veselības jomā, tostarp pandēmijas – tie ir izaicinājumi, kas prasa spēju rast optimālas atbildes. Valsts drošības un gatavības pamatā ir gan rīcības plānošana un koordinēta darbība institucionālā līmenī, gan arī sabiedrības noturība un psiholoģiskā gatavība rīkoties pārmaiņu un stresa apstākļos.
Valsts gatavība ir arī tieši saistīta ar noteikta apjoma dažādu materiālo rezervju jeb “drošības spilvena” uzturēšanu, kas ļauj valstij nodrošināt gan iedzīvotāju vajadzības, gan arī valsts institūciju, pašvaldību un privātā sektora darbības nepārtrauktību. Materiālās rezerves šādā skatījumā ir ne tikai loģistikas vai infrastruktūras jautājums, bet arī sabiedrības uzticības, solidaritātes un psiholoģiskās sagatavotības indikators.
Ikviens interesents pasākumam varēs sekot līdz tiešraidē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un Youtube kontos.
