“Valsts un sabiedrības noturība, stratēģiskā komunikācija un spēja pretoties Krievijas meliem un propagandai ir tikpat svarīga kā ieroči,” atklājot konferenci, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka uz to īpaši uzmanību vērsuši tieši Ukrainas Nacionālās gvardes “Azov” pārstāvji, balstoties savā kara pieredzē.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
“Šodien mūsu ieroči nav tikai tanki un tehnika. Tie ir mūsu prāti, mūsu spēja domāt kritiski, mūsu vienotība un mūsu izvēles. Un tas, vai mēs spēsim nosargāt savu valsti, lielā mērā būs atkarīgs tieši no tā, cik stipri būsim šajā neredzamajā frontē,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre arī uzsvēra, ka informatīvais karš tieši ietekmē sabiedrības vienotību un atbalstu Ukrainai. “Latvijā aptaujas rāda, ka sabiedrības atbalsts Ukrainai nedaudz, bet laika gaitā mazinās. Tas pierāda, ka cīņa par cilvēku prātiem aktīvi notiek. Tādēļ vēstījumiem par mūsu visu ieguvumiem, sniedzot atbalstu Ukrainai cīņā par savu valsti, ir jābūt pārliecinošiem. Krievijas mērķis ir arī vienkārši šķelt sabiedrību, sēt šaubas par visu, kas notiek valstī,” pauda Z. Kalniņa-Lukaševica.
Raksturojot mūsdienu apdraudējumu būtību, Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka agresija vairs nav vērsta tikai pret valsts infrastruktūru vai robežām. “Agresors ielaužas pašā identitātes kodolā – iznīcina ne tikai infrastruktūru, bet arī cilvēku piederības sajūtu, vērtības un ticību savai valstij. Un tas notiek bieži pat pirms “īstais” karš ir sācies. Tāpēc mums kā valstij un sabiedrībai ir jāspēj “uzvilkt bruņuvestes” – lai nosargātu savu neatkarību, brīvību un demokrātiju. Šīs “bruņuvestes” veido ne tikai institūcijas, bet mēs visi. Katrs ar savu rīcību, vārdiem un izvēlēm,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka Ukrainas karš spilgti atklājis Krievijas informatīvā kara patieso mērogu un ilgtermiņa mērķus.
“Krievijas karš pret Ukrainu nav tikai militārs konflikts. Tas ir arī apzināts, ilgstošs uzbrukums patiesībai. Krievijas propaganda nav nejaušība vai blakusparādība. Tas jau gadu desmitiem ir stratēģisks ierocis, kura mērķis ir graut demokrātiju, likt apšaubīt faktus un sašķelt sabiedrības – ne tikai Ukrainā, bet visā civilizētajā pasaulē,” sacīja A. Latkovskis.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka Krievijas dezinformācijas mērķis nav pārliecināt par vienu konkrētu melīgu vēstījumu, bet gan radīt informācijas vidi, kurā sabiedrība nogurst no nepārtrauktā melu, sazvērestības teoriju un baiļu fona trokšņa. A. Latkovskis uzsvēra, ka propaganda zaudē tur, kur sabiedrība ir informēta, kritiski domājoša un vienota, kā arī izcēla Ukrainas pieredzi cīņā pret dezinformāciju un sabiedrības mobilizēšanā.
Konferences pirmajā sesijā uzmanība pievērsta informatīvā kara praktiskajiem aspektiem – agresora propagandas atpazīšanai un neitralizēšanai, savukārt otrajā sesijā analizētas stratēģijas visaptverošas aizsardzības kultūras stiprināšanai, akcentējot individuālo aizsardzību, izglītības nozīmi un aktīvas pilsoniskās sabiedrības lomu valsts drošībā.
Konferenci organizē Saeimas Nacionālās drošības komisija sadarbībā ar fondu “Uzņēmēji mieram”, brīvprātīgo kustību “Support AZOV Latvia” un sabiedriskā labuma organizāciju “Labdarības lapa”.
