Atvērtā pārvaldība ir atklātības, sabiedrības līdzdalības un atbildības principu ievērošana valsts institūciju darbībā. Atvērto pārvaldību var veicināt gan ar kopīgiem pasākumiem starp dažādām institūcijām, gan ar konkrētām iniciatīvām, kas vērstas uz lielāku atklātību un sabiedrības iesaisti.
Sestais nacionālais atvērtās pārvaldības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju un zemo uzticēšanos valsts institūcijām un paredz rīcību četros darbības virzienos:
1. Iedzīvināt atvērtās pārvaldības principus un vērtības, veicinot uzticēšanos valsts institūcijām, kā arī atvērtu un demokrātisku pārvaldību;
2. Vairot budžeta atklātību un budžeta informācijas pieejamību sabiedrībai, veicinot izpratni un uzticēšanos budžeta izlietojumam;
3. Uzlabot valsts institūciju saziņu ar iedzīvotājiem un veidot aktīvāku komunikāciju par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem;
4. Nodrošināt plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un stiprināt pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos, tostarp attīstot bērnu un jauniešu pilsoniskās prasmes.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, plānā īpaša uzmanība pievērsta sabiedrības līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā. Būtisks uzsvars likts uz skaidrāku valsts institūciju komunikāciju ar iedzīvotājiem, īpaši par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – valsts finansēm, drošību, labklājību un veselību. Plāna īstenošana paredz darbu pie plašākas jauniešu, senioru, lauku iedzīvotāju un citu mazāk pārstāvētu grupu līdzdalības, kā arī stiprināt pilsonisko izglītību skolās un sabiedrības pašorganizēšanās prasmes kopīgu jautājumu risināšanai.
Plāns ir apstiprināts valdībā, līdz ar to tajā ietvertie pasākumi galvenokārt ir attiecināmi uz MK padotībā esošajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Vienlaikus ir svarīgs pašvaldību, Saeimas, pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu, aktīvo iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu ieguldījums, lai Latvijā kopīgi veicinātu atvērtāku pārvaldību.
Paredzēts, ka plānā iekļauto pasākumu īstenošana varētu sekmēt ar atvērtību saistīto rādītāju pakāpenisku uzlabošanos un veicināt Latvijas virzību tuvāk OECD un Eiropas Savienības dalībvalstu vidējiem rādītājiem. Plāna ietekme tiks vērtēta, analizējot iedzīvotāju uzticēšanos valdībai, civildienestam, pašvaldībām, sabiedrības līdzdalības uztveri, iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldi, kā arī Latvijas iedzīvotāju tiesībpratību.
Plāna izstrāde 2025. gadā visos posmos noritēja kā atvērts un iekļaujošs process. Valsts pārvaldes iestādes un sabiedrības pārstāvji tika aicināti sniegt priekšlikumus un paust viedokli par plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Plāna izstrādes procesā tika veikta iedzīvotāju aptauja par sabiedrības gaidām atklātības un līdzdalības jomā. Aptaujas rezultāti apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc tiešākas komunikācijas ar valsts institūcijām, skaidriem lēmumu skaidrojumiem un saprotamas, kodolīgas komunikācijas ar konkrētiem piemēriem.
Plānā ņemtas vērā arī “Dialoga apļu” sarunās ar iedzīvotājiem par Latvijas attīstību līdz 2050. gadam paustās atziņas. Sarunās īpaši izcelta kopienu un lauku teritoriju nozīme, uzsvērta nepieciešamība pēc savstarpējas cieņas, cilvēcīgas attieksmes un iespējas būt uzklausītiem.
Ar Sesto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2026.–2027. gadam iespējams iepazīties tiesību aktu portālā un MK tīmekļvietnē.
Sestais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2026.–2027. gadam
Latvijas Sestais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2026.–2027. gadam izstrādāts, ņemot vērā Latvijas dalību Atvērtās pārvaldības partnerībā. Valsts kanceleja nodrošina nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu izstrādi, koordinē un pārrauga to ieviešanu.
