Iekšējā un ārējā drošība: stiprāka robeža, lielākas investīcijas, labāka gatavība krīzēm
Valdība ir nodrošinājusi vēsturiski augstas investīcijas aizsardzībā - ne mazāk kā 5% no IKP. Pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, robeža tiek aprīkota ar jaunām tehnoloģijām, uzsākts darbs pie pretmobilitātes pasākumiem, ieviesta šūnu apraide, izveidots Krīzes vadības centrs un nostiprināta patvertņu sistēma. Dubultots valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits, stiprinātas NBS tehnoloģiskās spējas un attīstīta sadarbība ar sabiedrotajiem.
Būtisks drošības ieguvums ir arī Latvijas elektroenerģijas sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, tādējādi stiprinot Latvijas un Baltijas enerģētisko neatkarību. Latvija nostiprināja NATO sabiedroto militāro klātbūtni Kanādas vadībā. Tiekoties ar Ministru prezidenti E. Siliņu, Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņoja par NATO daudznacionālās brigādes Latvijā turpināšanu vēl trīs gadus. Latvija turpina aktīvu starptautisko lomu drošības jautājumos, tostarp pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē. Latvija panāca lielāku Eiropas Savienības atbalstu Austrumu robežas reģionu drošības un labklājības, kā arī aizsardzības spēju stiprināšanai, tai skaitā cīņai pret migrantu instrumentalizāciju.
Veselība: pieejamākas zāles un pakalpojumi
Veselības aprūpē valdība uzlabojusi pieeju recepšu medikamentiem, samazinot zāļu cenas un palielinot kompensācijas apmēru, kā arī paplašinājusi kompensējamo medikamentu sarakstu. Iedzīvotājiem kļuvuši pieejamāki valsts apmaksāti pakalpojumi, tostarp paliatīvā aprūpe mobilajās komandās, medicīniskā apaugļošana un jauni diagnostiskie izmeklējumi grūtniecēm un zīdaiņiem.
Palielināts atalgojums ārstniecības personām. Papildu bāzes finansējums piešķirts arī ģimenes ārstiem, tostarp prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai un aizvietošanai un prakses komandas paplašināšanai, kā arī īpaši stiprinot ģimenes ārstu prakses reģionos. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu mediķiem tiek piedāvāti papildu finansiāli ieguvumi, dodoties darbā uz reģioniem.
Valdība virza arī veselības sistēmas strukturālas pārmaiņas - pārskatīts slimnīcu tīkls, izveidotas metodiskās vadības institūcijas, turpināta veselības aprūpes digitalizācija un izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs. Rasts finansējums stratēģiski svarīgiem projektiem - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunajai Infekciju slimnīcai, Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai.
Labklājība, ģimenes un izglītība: lielāks atbalsts bērniem, drošākai videi un nākotnes iespējām
Valdība ir ievērojami palielinājusi atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieaudzis bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas, kā arī atbalsts bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Palielināti arī minimālie ienākumi, nodrošināts automātisks pensiju pārrēķins, pakāpeniski atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā. Tieši šī valdība sakārtoja izdienas pensiju sistēmu, par kuras pārskatīšanu diskusijas bija aktuālas jau vairāk nekā 20 gadus.
Vienlaikus valdība stiprinājusi sociālo drošību un pakalpojumu pieejamību. Noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs pašvaldībās, paplašināts Bērna mājas pakalpojums un pilnveidots atbalsts vardarbībā cietušajiem un personām ar vardarbīgu uzvedību.
Lai mazinātu vardarbību ģimenēs, ieviesta elektroniskā uzraudzība varmākām, izstrādāts atbalsta algoritms sociālajiem dienestiem un precizēti vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma nosacījumi. Ieviesti arī risinājumi mājokļu pieejamībai un saglabāts atbalsts aizsargātajām lietotāju grupām elektroenerģijas izmaksu mazināšanai.
Izglītībā valdība turpinājusi pedagogu atalgojuma palielināšanu, īstenojusi pāreju uz mācībām latviešu valodā un stiprinājusi drošu un mūsdienīgu skolas vidi. No jaunā mācību gada, tas ir, šī gada 1. septembra pilnā apmērā tiks ieviests jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā”, ieguldīts papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei un izstrādei, STEM priekšmetu apguvei un atbalstam bērniem ar mācīšanās grūtībām. Vienlaikus pieņemti arī nepieciešamie lēmumi un likumu grozījumi, lai no 2027. gada ieviestu institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās, kas liek lielāku uzsvaru uz studiju kvalitāti un rezultātiem, kā arī dos augstskolām lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.
Tautsaimniecības attīstības veicināšana
Ekonomikas jomā valdība apstiprinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. 2025. gadā IKP palielinājās par 2.1 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Uzņēmējiem sniegts būtisks atbalsts digitalizācijai, produktivitātes celšanai un energoefektivitātei, ieguldot simtiem miljonu eiro Eiropas Savienības fondu finansējuma. Izveidots “Zaļais koridors” lielajiem investīciju projektiem, ieviests Lielo investīciju fonda atbalsts, veikta LIAA reforma un stiprināta sadarbība ar ārvalstu investoriem.
Valdība sistemātiski strādājusi pie birokrātijas mazināšanas - vienkāršoti uzņēmumu reģistrācijas, būvniecības, datu aprites, ALTUM atbalsta un publisko iepirkumu procesi, samazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Publicitātes attēls
Plašāks apkopojums par 42. Ministru kabineta paveikto pieejams šeit.
GALERIJA: Evikas Siliņas spilgtākie mirkļi Ministru prezidentes amatā
Publicitātes foto
