Labdien! Esmu laulībā ar vīru, kurš šobrīd ir smagi slims. Man ir trīs pieauguši bērni, ar laulāto ir kopīgi pēdējie divi bērni. Kā pareizi sakārtot īpašuma (dzīvokļa) tiesības, lai pēc laulātā vīra hipotētiskās nāves dzīvoklis paliktu tikai laulātajai un kopīgie bērni nepieprasītu daļu no tēva mantojuma? Kā pareizi sakārtot, lai laulātā bez nervu spriedzes spētu tālāk mierīgi dzīvot, ja nav labas attiecības ar kopīgajiem bērniem? Tāpat arī lai pēcāk varētu iekļaut mantojumā vēl vienu savu bērnu, kas nav kopīgs ar šo laulāto. Kā būtu jārīkojas?
Lai sniegtu precīzu atbildi, būtu jānoskaidro nianses, kas saistītas ar uzdoto jautājumu, piemēram, kādas ir laulāto mantiskās attiecības (likumīgas vai līgumiskas), kā arī vai konkrētais nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta vai ir vīra atsevišķs īpašums, vai laulātais ir taisījis pēdējās gribas rīkojumu (piemēram, testamentu, noslēdzis mantojuma līgumu) vai mantošana notiks pēc likuma.
Civillikums paredz, ka jebkurā gadījumā laulātais un mantojuma atstājēja bērni ir neatņemamās daļas tiesīgie (Civillikuma 423. pants).
Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā gadījumā ir jāvērš uzmanība uz mantošanu pēc likuma.
Atbilstoši Civillikumam pastāv trīs mantošanas veidi: testamentārais, likumiskais un līgumiskais. Testamentārā mantošana parasti ir rakstisks testaments, kurā novēlēta kustamā vai nekustamā manta. Likumiskā mantošana ir saistīta ar likumā noteiktajiem mantiniekiem un to, kas katram no viņiem pienākas pēc likuma. Savukārt līgumiskais mantošanas pamats ir noslēgts mantojuma līgums.
Mantošanai pēc līguma ir savas prioritātes, piemēram, saskaņā ar likumu tā ir svarīgāka par testamentāro un likumisko mantošanu. Savukārt testamentārā mantošana ir svarīgāka par likumisko mantošanas veidu. Testaments ir viens no veidiem, kā rīkoties ar mantu. Ja laulātais testamentu nebūs atstājis, tad tuvinieki mantos pēc likuma.
Savukārt mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. Mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. Mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad – abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir noteikta skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu.
Jāsecina, ka mantojuma līgums ir drošāks nekā testaments, ko noslēdz mantojuma atstājējs ar nākamo mantinieku, un to, kā jebkuru līgumu, nevar vienpusēji atsaukt. Līgums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam ir publiska ticamība, un to nevar grozīt bez abu pušu piekrišanas. Toties testamentu var grozīt katru dienu.
Vēl no juridiskā viedokļa pastāv iespēja izvēlēties dāvinājuma līgumu vai uztura līgumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!