Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Sakiet, lūdzu, kā rīkoties kreditoram šādā situācijā. Darbinieks pret darba devēju cēla prasību tiesā par nesamaksātu darba samaksu (darba algu, atvaļinājuma kompensācijas un komandējuma naudas piedziņu) un morālā kaitējuma piedziņu. Lieta tiek izskatīta rajona tiesā patlaban. Tiesa apmierināja pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Bez tam Valsts darba inspekcija bija pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda piemērošanu darba devējam par pārkāpumiem un saistībā ar to noris tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā apelācijas instances apgabala tiesā. Valsts darba inspekcija bija arī izdevusi rīkojumu, ar kuru uzlika tiesisku pienākumu darba devējam samaksāt darba samaksu, kas stājās spēkā un uz kā pamata tika arī izdots brīdinājums un patlaban būtu izdodams izpildrīkojums.
Pirms trīs mēnešiem darba devējs juridiskā persona uzsāka likvidācijas procesu. Darbinieks iesniedza kreditora prasījumu, ko pamatoja ar visu iepriekš minēto, tai skaitā spēkā stājošos administratīvo aktu VDI rīkojumu par darba samaksu. Likvidators, kas bija arī uzņēmuma īpašnieks, uz kreditora prasījumu nereaģēju un nedz to atzina, nedz neatzina (vismaz par to kreditoram - darbiniekam nepaziņoja) un reģistrēja Uzņēmumu reģistrā uzņēmuma likvidāciju. Darbinieks esošajās civillietās bija lūdzis papildus prasības nodrošinājuma līdzekli, ierakstīt aizlieguma atzīmi uzņēmu likvidēt. Tiesa noraidīja šādu pieteikumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskas uzņēmuma maksātnespējas gadījumā likums noteic obligātu pienākumu likvidatoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu. (Pats darbinieks nevarēja iesniegt maksātnespējas pieteikumu, jo tiesa tiek skatīts prasības par naudas piedziņu un tādējādi ir strīds par tiesībām). Darbinieks ir vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par likuma pārkāpumu saistībā ar maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu. Tomēr rodas jautājums: vai Uzņēmuma reģistra lēmums par uzņēma likvidāciju ir apstrīdams, jo faktiski maksātnespējas procesa ietvaros darbiniekam vismaz būtu bijis tiesības pretendēt uz garantijas fondu, taču šobrīd darbiniek paliek pilnībā neaizsargāts. Lūdzu, sakiet, vai darbinieks, kura kreditora prasījums nav ņemts vērā, likvidācijas procesā var kaut kā tiesiski ietekmēt šo situāciju, piemēram, apstrīdēt Uzņēmuma reģistra lēmumu par likvidāciju. Paldies par atbildi jau iepriekš!
Uzņēmumu reģistrs, atbildot uz Jūsu jautājumu, sniedz šādu atbildi.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.
Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot. Savukārt tiesību teorijā ir atzīts, ka tīri saimnieciskas, finansiālas, abstraktas vai sociālas intereses, kuras nav pamatotas ar tiesību normu, nav tiesiskās intereses.[1] Tiesiskas sekas tiek radītas tad, ja ar attiecīgo lēmumu tiek saistoši ietekmētas tiesiskās attiecības, proti, ja tiek saistoši ietekmēts privātpersonas subjektīvo publisko tiesību un pienākumu loks – papildināts vai samazināts.
Privātpersonas tiesību un pienākumu apjoms tiek ietekmēts tad, ja personai tiek uzlikts kāds jauns pienākums, piešķirtas jaunas tiesības (tostarp atteikts piešķirt prasītās tiesības), atņemtas kādas jau piemītošas tiesības vai saistoši konstatēts tiesiskais statuss vai faktiskā situācija.[2] Administratīvajā procesā privātpersonas publiskā tiesiskā interese ir viņas tiesību ievērošana publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu, nevis starp privātpersonām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, norādāms, ka, izskatot likvidējamās sabiedrības kreditora iesniegumu par Reģistra valsts notāra lēmuma, ar kuru izdarīts ieraksts par sabiedrības likvidācijas pabeigšanu, apstrīdēšanu, tiks vērtētas kreditora subjektīvās tiesības apstrīdēt konkrēto lēmumu.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Komerclikuma 332.panta pirmo daļu pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 332.panta otrās daļas 2.punktu pieteikumā likvidators cita starpā apliecina, ka visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta. Reģistra valsts notāra kompetencē saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otro daļu neietilpst faktisko apstākļu pārbaude, proti, Reģistra valsts notārs nav tiesīgs pārbaudīt, vai kreditoru prasījumi patiešām ir apmierināti un vai tiem paredzētā nauda ir deponēta.
Tā kā Komerclikuma 333.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem, tad gadījumā, ja kāda kreditora prasījumi nav apmierināti, viņam ir tiesības griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Uzņēmumu reģistra starpniecības, lai atrisinātu strīdu par to, vai likvidējamā sabiedrība ir vai nav apmierinājusi tās kreditoru prasījumu vai arī deponējusi kreditora prasījumiem paredzēto naudu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
