Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. panta ceturtajai daļai, ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par viņa māti.

Bērna tēvs ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu un tiesas ceļā panākt, ka var tikt noteikta paternitāte. Tādējādi bērna tēvs būs ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, varēs pildīt savus vecāka pienākumus un izmantot vecāka tiesības. Civillikuma 158. panta pirmā daļa paredz, ka prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu. Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. panta pirmo daļu dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158. pantā paredzētajā kārtībā.

Tātad, ja bērna tēvs nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, aizbildnību pār bērnu īsteno bērna māte. Bērna tēvs var tikties ar bērnu, rūpēties par viņu un sniegt bērnam uzturu, ja otrs vecāks (māte), kas ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tam piekrīt. Ja mātei ir iebildumi par satikšanos (starp pusēm pastāv strīds) bez paternitātes jautājuma atrisināšanas (bērna tēvs ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu), viņa var nepiekrist tikšanās reizēm. Kamēr bērnam nav noteikta paternitāte, bērna tēvam nav ne tiesību, ne pienākumu pret bērnu.