Civillikuma 181. pants noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Savukārt vecākiem ir pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja kāds no vecākiem nedzīvo kopā ar bērnu. Tomēr visās dzīves situācijās bērna intereses ir prioritāras, un katrs gadījums jāvērtē ir individuāli. Vardarbība ģimenē nav pieļaujama.

Tiesas spriedums, kas ir stājies likumīgā spēkā, dod tēvam tiesības uz saskarsmi ar bērnu spriedumā noteiktajā kārtībā. Iespējams, bērnam var radīt drošāku saskarsmes vidi, piemēram, saskarsmi īstenojot bērna dzīvesvietā vai kopā ar saskarsmes personu.

Minētā jautājuma kontekstā personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasību, lai tiktu mainīta saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība, ja bērns izjūt bailes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.² panta otro daļu prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181. panta norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā minētajam norāda:

1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, – ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām – nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

Civilprocesa likuma 244.¹⁴ pants nosaka: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, tad katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, aicinu prasības pieteikuma sagatavošanai konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu.