Izmeklēšanu uzraugošā prokurora tiesības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 37. panta trešajā daļā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 37. panta trešo daļu izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

• pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;
• dot norādījumus un pieprasīt doto norādījumu izpildi;
• veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;
• jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;
• atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus, kā arī izmeklētāja tiešā priekšnieka lēmumus, kas nav saistīti ar procesam nozīmīgiem organizatoriskiem jautājumiem;
• iesniegt ierosinājumu virsprokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei;
• piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;
• piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.

Tiesības brīvprātīgi atteikties no lietas uzraudzības Kriminālprocesa likuma 37. panta trešajā daļā nav noteiktas.

Kriminālprocesa likuma 50. pants nosaka interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā. Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai amatpersona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

Kriminālprocesa likuma 51. pants nosaka neapstrīdamos interešu konflikta apstākļus. Saskaņā ar minēto pantu bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja amatpersona, kura veic kriminālprocesu:

• ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kura īsteno aizstāvību, vai ar cietušo vai viņa pārstāvi;
• pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kura īsteno aizstāvību, vai no cietušā vai viņa pārstāvja;
• ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar personu, kura īsteno aizstāvību, vai ar cietušo vai viņa pārstāvi;
• atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kura īsteno aizstāvību, vai ar cietušo vai viņa pārstāvi; šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai viņa pārstāvis vai persona, kura īsteno aizstāvību vai ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

Šādā gadījumā uzraugošajam prokuroram būtu pamats atstatīt sevi no kriminālprocesa uzraudzības.