Krimināllikuma 170. pantā paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus vai citas personas un dot tām uzturu. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Konkrētajā gadījumā saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta pirmās daļas 2. punktu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks – divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas.  

Tātad kriminālatbildības noilgums iestājas divus gadus pēc tam, kad konstatēta noziedzīgā nodarījuma pabeigšana, proti, laiks, līdz kuram uzturlīdzekļi nav maksāti. Tomēr jānorāda, ka tas nav saistīts ar vecāka tiesību atņemšanu, jo izvairīšanās no uzturēšanas var izpausties arī tad, ja vecākam nav atņemtas vecāku tiesības.