Civillikums nosaka, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Dāvinājuma līgumu var sastādīt gan privāti, gan pie notāra (kā privātu līgumu, uz kura zvērināts notārs apliecinājis līdzēju parakstu īstumu; kā notariālo aktu). 

Ja dāvinājuma līgumu gatavosiet pie notāra, tad saskaņā ar MK noteikumiem Nr.747 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" dāvinājuma līguma projekta sagatavošana pie notāra izmaksā Ls 46,59, savukārt līguma, kurš apliecināts notariālā akta kārtībā, izmaksas ir atkarīgas no nekustamā īpašuma novērtējuma, kāds norādīts dāvinājuma līgumā. 

Lai zemesgrāmatā varētu nostiprināt apdāvinātās personas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, pie notāra abām pusēm jāparaksta nostiprinājuma lūgums jaunas tiesības nostiprināšanai. 

Nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai izmaksas ir apmēram 50 latu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" par apdāvinātā (ja tas ir bērns) īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā samazinātā valsts nodevas likme 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 1000 latu. 

Zemesgrāmatā būs jāsamaksā arī kancelejas nodeva Ls 15 apmērā. 

Pēc tam, kad parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties. 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvinātais ir tuvā radniecībā (līdz trešajai pakāpei) ar dāvinātāju. 

Nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.