E-konsultācijā nav iespējams sniegt jums apstiprinošu vai noliedzošu atbildi par arodslimības noteikšanu. Turpmāk sniegtā informācija jums var palīdzēt risināt jautājumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies.

Arodslimības diagnoze tiek noteikta, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” nosacījumus. 1. pielikumā ir atrodams slimību saraksts, kas var tikt atzītas par arodslimībām.

Arodslimības diagnozi nosaka šādā secībā:

Ja personai konstatētas šo noteikumu 1. pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un viņa tiek vai tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, persona var prasīt ģimenes ārstam, pie kura viņa ir reģistrēta, veikt izmeklējumus un noteikt, vai konstatētā slimība ir arodslimība.

Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta.

Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē tās veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem.

Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju arodslimībās (piemēram, uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisiju arodslimībās).

Nosūtījumam pievieno veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. Iesniedzot ārstu komisijā dokumentus, persona pievieno arī darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja izsniegtu apliecinājumu). Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus.

Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pārstāvim.

Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, izsniedz personai atzinumu un nosūta dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai un Valsts darba inspekcijai.

Ja ir noteikta arodslimība, paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Ņemot vērā noteikto darbspēju zaudējumu, VSAA ir pieejami šādi atbalsti:

• slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu);
• atlīdzība par darbspēju zaudējumu;
• atlīdzība par papildu izdevumiem.

Gan slimības pabalsta, gan atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru ietekmē personas 12 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (atskaitot atpakaļ divus mēnešus kopš brīža, kad konstatēta arodslimība).

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

Šo atlīdzību var saņemt arī tad, ja cilvēks strādā. To piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25%) vai pilnībā zaudējis darbspēju. Ņemot vērā darbspējas zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ikmēneša atlīdzība, ņemot vērā darbspēju zudumu

Atlīdzība par papildu izdevumiem

To arodslimnieki var saņemt, neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem utt. Vispirms par visu arodslimības ārstēšanai vajadzīgo samaksu veic arodslimnieks, bet pēc tam apmaksai VSAA iesniedz čekus un ārstējošā ārsta izziņas.

Apdrošināšanas atlīdzības par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem kopējā summa nedrīkst pārsniegt 25 valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā, kad konstatēta arodslimība.

Ievērojot iepriekš minēto, lēmumu, kad veikt darba attiecību maiņu, jāpieņem jums pašai. Darba devējam nav saistību pret darbinieku, kurš, pie viņa strādājot, saslimis ar arodslimību. Darba devēja veikto nodokļu nomaksā ir ietverta arodslimību apdrošināšana, kuru iestāšanās brīdī valsts maksā kā atlīdzību arodslimniekam.

Darba vides nosacījumi

Atšķirīgos amatos nodarbinātajiem veicamie darbi ir ar dažādu fizisko slodzi un piepūli, tādēļ dažādu darbu veicējiem ir noteiktas atšķirīgas prasības gaisa temperatūrai, relatīvajam mitrumam un gaisa kustības ātrumam darba telpās.

MK noteikumos Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” ir uzskaitītas trīs darba kategorijas un katrai no tām atbilstošā temperatūra darba vietā. Pirmās kategorijas darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli. Piemēram, tie ir garīga darba darītāji, nodarbinātie, kuri veic darbu pie dažādām vadības pultīm vai sēdus, stāvus vai pārvietojoties, kā arī pārvietojot vieglus priekšmetus ar svaru līdz vienam kilogramam.

Otrajai kategorijai atbilstošs darbs ir saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli. Piemēram, darbi, kas paredz pastāvīga smaguma līdz 10 kilogramiem celšanu un pārvietošanu, metināšanu un metālapstrādes darbus.

Savukārt trešajai kategorijai atbilst smags darbs. Piemēram, pastāvīga smagumu, kas pārsniedz 10 kilogramus, celšana un pārvietošana.

Ziemā, rudenī un agrā pavasarī jeb gada aukstajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus telpām ir +10°C vai mazāka, telpās, kurās veic pirmās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +19°C līdz +25°C. Telpās, kurās veic otrās kategorijas darbu, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16°C un augstāka par +23°C. Savukārt telpās, kurās veic trešās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +13°C līdz +21°C.

Par pārāk lielu aukstumu, kas pārsniedz normatīvajā aktā noteiktās temperatūras, var vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI). Tomēr iepriekš situācija būtu jāpārrunā ar darba devēju, aicinot nodrošināt atbilstošus darba vides apstākļus.