Normatīvie akti, kas regulē pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību izsolē, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likums (turpmāk – likums) un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”. Institūcijas, kas organizē mantas atsavināšanu un apstiprina izsoles noteikumus, kā arī ir atbildīgas par izsoles noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, parasti ir pašvaldības izsoles komisijas (nekustamo īpašumu atsavināšanas gadījumā – pašvaldības domes noteikta institūcija (likuma 9. panta otrā daļa)).   

Atbilstoši likuma 29.1 pantam, ja tiek rīkota elektroniskā izsole, tā notiek elektronisko izsoļu vietnē, kas izveidota saskaņā ar Civilprocesa likuma 605.1 pantu. Elektroniskā izsole notiek, ievērojot likumu, normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, un izsoles noteikumus. 

Atbilstoši Civilprocesa likuma 614. panta pirmās daļas 2. punktam tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu.  

Izsoles noteikumos noteiktais nodrošinājums parasti kalpo kā pretendenta saistību izpildes nodrošinājums izsoles noteikumu prasību izpildei un ievērošanai. Nodrošinājums netiek atgriezts, ja pretendents savu izteikto solījumu vēlāk atsauc vai ja pretendents neparaksta izsoles protokolu vai noteiktajā termiņā nenoslēdz līgumu, un citos izsoles un līgumā noteiktajos gadījumos.  

Strīdus gadījumā, piemēram, par izsoles noteikumu tiesiskumu, pretendentam ir tiesības vērsties konkrētajā pašvaldībā, kas ir rīkojusi izsoli.