Aizsargājamie autora darbi ir uzskaitīti Autortiesību likuma 4. pantā, savukārt, likuma 19. pants paredz autora darbus, kurus var izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības.

Autoram, kurš ir radījis darbu, ir izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā un līdz ar to saņemt pienācīgu atlīdzību par atļauju to izmantot. Autora darba izmantošana var izpausties kā darba publiskošana, reproducēšana, izplatīšana, iznomāšana vai publiska patapināšana. Ja darbu neizmanto pats autors, kas ir darba radītājs, tad tā izmantotājam ir jāsaņem autora atļauja. Autors šīs tiesības var nodot citai personai pilnībā vai tikai uz kādu konkrētu laika periodu.

Lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātu darbu, izmantotājam par katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem atļauja.

Atļauju var saņemt, piemēram, noslēdzot individuālu līgumu ar autoru.

Krimināllikuma 148. panta pirmajā daļa paredz noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmi: ja ar to radīts būtisks kaitējums. Ja šī panta pazīme nav konstatējama, tad konkrētais likuma pants nav piemērojams.

Būtiska kaitējuma kritēriji norādīti likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk arī – Īpašais likums) 23. panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, tiek piemērota, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1. nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
2. nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
3. ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.