Notāram pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma jāgādā par mantojuma apsardzību Civillikuma 659. pantā noteiktajos gadījumos.

Saskaņā ar Civillikuma 660. pantu notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus.

Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas, un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ bāriņtiesa.

Atbilstoši Civillikuma 662. pantam aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Aizgādnis mantojumu pārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas, ievērojot 269. un turpmākajos pantos noteikto.

Norēķinu kārtību, mantojuma saraksta sastādīšanu un aizgādnības izbeigšanos regulē Civillikuma 663.–666. pants.

Līdzīgs regulējums ir arī Notariāta likumā, kas paredz aizgādnības nodibināšanas kārtību mantojumam (Notariāta likuma 292.¹–292.³ pants).

Iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam iesniedz zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, – Notariāta likuma 252. pantā minētajam zvērinātam notāram. Taču, ņemot vērā praksi, ka par aizgādni mantojumam visbiežāk ieceļ fizisko personu, par juridiskās personas iespējām būt par aizgādni mantojumam aicinātu vērsties pie zvērināta notāra, kurš attiecīgi atzīst pamatu nodibināt mantojumam aizgādnību un taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.