Saņemot mantošanas iesniegumu un uzsākot mantojuma lietu, zvērināts notārs aicina pieteikties iespējamos mantojuma atstājēja mantiniekus (tostarp līgumiskos, testamentāros, likumiskos) un citas ieinteresētās personas, norādot uzaicinājuma termiņu saskaņā ar Notariāta likumu.  

Civillikums noteic, ka līgumiskajai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro un kā pirmajai, tā otrajai ir priekšroka pret likumisko. Ja jūsu vecāki pēdējās gribas rīkojuma aktus (mantojuma līgumu vai testamentu) nav atstājuši, tad viņu mantojums tiks dalīts pēc likuma.

Tuvāko likumisko mantinieku lokā ir mantojuma atstājēja laulātais un pirmās šķiras likumiskie mantinieki. Pirmajā likumisko mantinieku šķirā manto (bez pakāpju tuvuma izšķirības) visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (Civillikuma 404. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka pirmajā mantinieku šķirā pirmie uz mantojumu var pieteikties mantojuma atstājēja bērni, bet mirušo bērnu vietā – viņu bērni (mantojuma atstājēja mazbērni).

Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 102. punkts noteic: tiklīdz kāds no mantiniekiem pieprasa mantojuma apliecības izsniegšanu, mantojuma tiesībās apstiprina mantiniekus, kuri noteiktajā termiņā un kārtībā izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības.

Civillikuma 693. pants nosaka mantojuma pieņemšanas termiņus, kas mantiniekiem ir jāievēro:

• ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltajam mantiniekam tas jāievēro;
• ja termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātājam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam;
• ja nav bijis uzaicinājuma, mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskajā valdījumā (692. panta otrā daļa), bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (692. p. 2. d.) vai ja šādu valdījumu viņš iegūst vēlāk, un ja viņš līdz augšā norādīto termiņu (693. p.) notecējumam nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskajā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis (Civillikuma 694. pants).

Ja mantinieks mantošanas iesniegumā norāda, ka pieņēmis mantojuma atstājēja mantojumu savā faktiskajā valdījumā, zvērināts notārs mantošanas iesniegumu pieņem arī pēc Civillikuma 693. pantā noteiktā likumiskā gada termiņa beigām.

Ja citu mantinieku jūsu vecākiem nav un jūsu brālis zvērināta notāra uzaicinājumā noliktajā termiņā savu gribu mantojumu pieņemt neizteiks, notārs jums izsniegs mantojuma apliecības un apstiprinās jūs mantojuma tiesībās uz visu atstāto mantojumu, un tālāk uz mantojuma apliecību pamata mantojamā manta tiks nostiprināta zemesgrāmatā uz jūsu vārda, līdz ar to jūs kļūsiet par dzīvokļa vienīgo īpašnieci ar visām īpašnieka tiesībām.

Turpmākie strīdi starp mantiniekiem, ja tādi radīsies, būs jārisina tiesā. Ja jūsu brālis nokavēs pieteikšanās termiņu, bet vēlāk gribēs mantot, viņam par savu mantojuma daļu būs jācīnās tiesā, ceļot mantojuma prasību. Mantojuma prasība noilgst piecu gadu laikā.