E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30572
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1
1
1

Kādi ir likumā noteiktie kripotvalūtas pakalpojumu sniedzēja pienākumi

J
jautā:
01. oktobrī, 2023
Jēkabs

Labdien! Vēlos labāk izprast, kādi likumi attiecas uz interneta pakalpojumiem, kuros notiek naudas aprite. Pieņemsim, ka man ir kāds interneta pakalpojums, kurā lietotājs ar bankas starpniecību var ieskaitīt naudu un iegūt kādu digitālu/virtuālu valūtu, kam ir tikai vērtība manā pakalpojumā un kas nav izmantojams ārpus tā. Digitālo valūtu jebkurā brīdī var ar mani izmainīt pret naudu, kuru es samaksāju, veicot bankas pārskaitījumu. Šajā pakalpojumā digitālo valūtu var izmantot, lai nopirktu digitālus/virtuālus objektus, kuru vērtība ir mainīga. Pakalpojuma lietotāji var savā starpā apmainīt digitālus objektus pret digitālu valūtu. Līdz ar to ir iespējams, ka pakalpojuma lietotājs var izmantot savā labā to, ka digitālo objektu digitālā vērtība ir mainīga, un tādā veidā iegūt peļņu digitālā valūtā, ko var pēc tam izmainīt pret īstu naudu. Kādi likumi attiektos uz mani kā pakalpojuma sniedzēju? Skatījos Azartspēļu un izložu likumu, bet īsti neesmu drošs, vai šī skaitās azartspēle vai tomēr ne un vai tas ir atkarīgs no tā, kā tiek piešķirta digitālās valūtas vērtība digitālajiem objektiem, piemēram, vai tas ir balstīts uz nejaušības principu, vai to var ietekmēt citi lietotāji utt. Vēl arī interesē, kāda atšķirība būtu, ja bankas pārskaitījumus un/vai manu digitālo valūtu aizstātu ar kriptovalūtu (bitkoiniem, etereumiem utt.), kura, atšķirībā no manas digitālās valūtas, ir izmantojama ārpus mana pakalpojuma, ir pērkama/pārdodama kriptovalūtu biržās (Coinbase, Kraken, Binance utt.). Saprotu, ka jautājums ir garš un plašs par tēmām, kas Latvijas likumos, iespējams, nav nemaz definētas, tāpēc būtu pateicīgs, ja saņemtu kādus padomus, kur vērsties, lai vairāk par šo uzzinātu. Paldies.

A
atbild:
30. oktobrī, 2023

Kriptovalūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.

Persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli, ir kriptovalūtas pakalpojumu sniedzējs.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana pirmās daļas 11. punkts noteic, ka ar 2019. gada 1. jūliju virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ir NILLTFN likuma subjekti un tos uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 3. pantā noteikti kriptovalūtas pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

  • jāreģistrējas kā likuma subjektam: jāiesniedz ziņojumi par darbības veidu un atbildīgās personas iecelšanu;
  • jāizveido iekšējās kontroles sistēma;
  • jāziņo par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

Sīkāk par VID uzraudzībā esošo likuma subjektu pienākumiem un atbildību var uzzināt VID mājaslapas sadaļā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 272 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas