Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. pantu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprobežotas no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un kuru pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Atbildība par sarkanajām līnijām saskaņā ar minēto likumu ir uzticēta vietējām pašvaldībām, līdz ar to aprobežotas nekustamā īpašuma lietošanas tiesības dažādās teritorijās (pašvaldībās) var atšķirties. Sarkanā līnija primāri ir nosakāma teritoriju plānojumā, savukārt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam tā ir atzīmējama zemesgabala plānā. Teritorijas plānojumu (kurā ir nosakāmas sarkanās līnijas) izstrāde ir pašvaldības kompetencē, tāpēc sarkano līniju noteikšana ir pašvaldības pienākums.

Aizsargjoslu likuma 13. panta otrā daļa nosaka:

“(2) Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka šādi:

• pilsētās un ciemos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža);
• lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

1. valsts galvenajiem autoceļiem – 100 metru;
2. valsts reģionālajiem autoceļiem – 60 metru;
3. valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem – 30 metru.”

Neskaidrību gadījumā, lai noskaidrotu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, ieteicams sazināties ar vietējo pašvaldību (būvvaldi).