Ja uzņēmuma īpašnieks ir valdes loceklis un vēl strādā kādā citā uzņēmumā, beidzot darba attiecības, viņam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja viņam nav noteikta atlīdzība (darba samaksa) uzņēmumā, kurā viņš ir valdes loceklis. Jautājums ir par dividendēm. Ja īpašnieks, valdes loceklis, gada beigās sev izmaksās dividendes, vai varēs kvalificēties bezdarbnieka statusam, ja aiziet no pamatdarba citā uzņēmumā? Uzņēmumā šobrīd aktīva darbība nenotiek, bet ir piesaistīts Eiropas projekts un tuvākajā laikā ir plānots apgrozījuma kāpums. Vai, pieaugot apgrozījumam, ir obligāti nepieciešams kādu pieņemt darbā par noteiktu ikmēneša darba samaksu? Ja ir, vai to var darīt tikai uz projekta laiku (2–3 mēn.)?
Dividendes nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, no kura būtu jāveic obligātās iemaksas, līdz ar to tās neietekmē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”).
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka par darba ņēmēju uzskatāma persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Atbilstoši šī likuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktam par darba ņēmēju uzskatāms arī komercsabiedrības valdes loceklis, ja šai personai atlīdzība ir faktiski noteikta.
Ja komercsabiedrības valdes loceklim par šo pienākumu pildīšanu nav noteikta atlīdzība (darba samaksa), viņš nav uzskatāms par darba ņēmēju un saglabā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir arī nosacījums, kādā gadījumā vēl valdes locekli uzskata par darba ņēmēju, proti, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru.
Minimālā alga šogad ir 620 eiro, nākamajā gadā paredzētā – 700 eiro.
Likuma prasība par apgrozījumu ir attiecināta uz mēnesi. Līdz ar to apgrozījums, īstenojot projektu, var ietekmēt bezdarbnieka pabalsta saņemšanu.
Darba likums nenosaka īsāko laiku, uz kādu var pieņemt darbinieku, taču nosaka darba līguma formu (40. pants), kā arī paredz darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku (44. pants). Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 uzskaitīti darbi, kuros līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, tai skaitā projektu un programmu izstrādāšana un īstenošana.
Ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks (8 stundas dienā vai 40 stundas nedēļā), darbinieka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks, minimālo mēneša darba algu aprēķina proporcionāli noteiktajam un faktiski nostrādātajam darba laikam.
Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās NVA ir personai, kura meklē darbu, ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās.
Bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja:
Informāciju par apdrošināšanas iemaksām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem no Valsts ieņēmumu dienesta un nosaka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Ja ir doma turpināt gūt ienākumus, saņemot bezdarbnieka pabalstu, individuālā situācijā par visiem nosacījumiem jāuzzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
