E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30161
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis
4
4

Kā uzmēra ārtelpas balkonam

J
jautā:
10. augustā, 2023
Ale

Dzīvojam dzīvoklī ar balkonu. Mājai ir tāds projekts, ka mūsu balkona grīdas daļa kalpo kā jumts apakšējo kaimiņu dzīvokļa vienas istabas daļai. Kaimiņš sāka sūdzēties, ka pēc ziemas viņam griestos, pie pašiem logiem, esot parādījies mitrums, un apgalvo, ka mums tagad ir jālabo mūsu balkona grīda, kurai vizuāli nav redzami nekādi defekti. Ja mēs nelabosim, kaimiņš vērsīsies tiesā. Salīdzinot kadastra inventarizācijas lietas, redzu, ka mūsu balkona grīda lietā ir norādīta un iemērīta līdz t. s. “margai” un aiz “margas” grīda turpinās vēl aptuveni 50 cm, kur ziemā, iespējams, sakrājas sniegs, un tas kūstot varētu kaut kur sūkties apakšējā dzīvoklī, virs griestiem pie logiem, bet tie 50 cm nav mūsu inventarizācijas lietā. Tāpēc vērsos pie apsaimniekotāja, ka būtu jāsalabo tas, kas ir aiz margas, bet viņš atbildēja, ka tas esot mūsu balkons un pašiem ir jāremontē tā grīdas daļa, kas ir aiz “margas”. Kaimiņam atbilde tika nosūtīta, taču viņš atkārtoti apgalvo –, ja nelabos, ies uz tiesu. Ko darīt? Mēs pat nezinām, vai drīkstam remontēt kaut ko aiz “margām”, turklāt mēs fiziski tur netiekam no sava balkona, jo tas ir ārpus (pāri) margām (iespējams, vajadzīgs pacēlājs). Vai, liekot remontēt kaut ko, kas it kā esot slikts un nav mūsu inventarizācijas lietā, mēs netiekam mudināti pārkāpt likumu? Vai, ceļot prasību tiesā, atbildētājam jābūt mums vai apsaimniekotājam?

A
atbild:
10. augustā, 2023
Inese Helmane
LV portāls

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta noteikumiem ir noteikts, ka atsevišķais īpašums “var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu”. Savukārt šī likuma 4. pantā ir noteikts, ka “kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķus īpašumus norobežojošās sienas)”.

Līdz ar to balkona grīdas segums ietilpst atsevišķajā īpašumā (dzīvoklī), bet nesošās konstrukcijas ir kopīpašums.

Tātad balkona grīda ir jālabo dzīvokļa īpašniekam.

Ieteiktu jums vērsties pie sertificēta būvinženiera, lai noskaidrotu, kā tieši no jūsu balkona notiek kaimiņu applūdināšana un kur ir defekti.

Kas attiecas uz telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu, Valsts zemes dienests skaidro: ņemot vērā, ka nav norādīts konkrēts kadastra apzīmējums vai adrese, ir grūti sniegt konkrētu situācijas skaidrojumu, jo no pieejamās informācijas netop skaidrs, kas ir konkrētais objekts, – vai tas ir balkons, kā raksta iesniedzēja, vai tomēr terase.

Balkons ir no fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukumiņš, un zem tā nevarētu atrasties ēkas daļa. Pamatojums, kas ir balkons un kas ir terase, izriet no Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”.

Normatīva 3. punktā ir norādīts:

  • balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukumiņš – ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai kāpņu starplaukuma līmenī, kas savienots ar iekštelpām. Iekšējais balkons ir skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera;
  • terase – vaļēja vai pārsegta ārtelpa, kas izvietota uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai virs tās daļas, vai atsevišķi.

Neatkarīgi no tā, vai konkrētais objekts ir balkons vai terase, kadastrāli uzmēra un ārtelpas platības šiem objektiem aprēķina vienādi.

Turpretī to, kā kadastrāli uzmēra ārtelpas (balkonus, terases u. c.) un aprēķina to platības, šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumu “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 20. punkts: ārtelpām telpu platību aprēķina – būves stāvos grīdas līmenī aizņemto platību līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām vai konstrukcijas grīdas beigām.

Līdz konstrukcijas beigām uzmērīts tiek situācijā, kad nav izbūvētas vertikālās konstrukcijas, piemēram, balkona vai terases, margas. Līdz šī gada 28. martam spēkā bija Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas noteica analogu uzmērīšanas un ārtelpas platības aprēķina kārtību:

“Ārtelpām par telpas norobežojošajām līnijām pieņem:

  • balkonam, lodžijai un terasei – grīdas līmenī aizņemto platību robežas līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām

un telpas platību aprēķina:

  • ārtelpām – kā laukumu grīdas līmenī starp šo noteikumu 34. punktā norādītajā kārtībā noteiktajām telpu norobežojošajām līnijām.”

VZD aicina lasītāju ar konkrētu jautājumu, norādot īpašuma adresi vai kadastra numuru, vērsties VZD, lai attiecīgo gadījumu izvērtētu speciālisti un rastu situācijai visatbilstošāko risinājumu.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 153 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas