Labdien! Strādāju skolā par sociālo pedagogu. Darba laiks ir noteikts 30 stundas nedēļā. Faktiski katru dienu iznāk pārstrādāt šo laiku no 30 min. līdz pusotrai stundai. Par to nesūdzos, jo paredzēt, kad notiks kaut kas neplānots (kāds konflikts, sūdzība u. tml.), skolā ir neiespējami. Ir skolas “čats”, kurā regulāri tiek ievietota informācija, faktiski tālrunis jātur visu laiku pa rokai, lai varētu visam notiekošajam izsekot līdzi. Nenormēts darba laiks man nav noteikts. Tā kā nevaru rēķināties ar to, ka darbs tiešām beigsies tajā laikā, kā noteikts darba grafikā, nevaru strādāt papildus citā iestādē. Darba laiks 30 stundas nedēļā, kas bija viens no noteicošajiem faktoriem, kādēļ šo darbu izvēlējos, rezultātā ir krietni garāks. Vai ir likumīgi arī manā brīvajā laikā mani traucēt ar zvaniem darba sakarā, vai man ir uz tiem jāreaģē, jāiesaistās problēmas risināšanā nekavējoties, vai arī es drīkstu to darīt oficiālajā darba laikā? Paldies jau iepriekš par atbildi!
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3. pielikumam sociālajam pedagogam noteiktā darba slodze ir 30 astronomiskās stundas nedēļā jeb 1320 stundas gadā. Tā kā jums ir normālais darba laiks, tad jebkāds darbs ārpus normālā darba laika ir uzskatāms par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 136. panta izpratnei un ir pieļaujams tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Ārpus noteiktā darba laika jums nav jāveic ar darbu saistītie pienākumi, un šo laiku jūs varat izlietot pēc sava ieskata (minētā likuma 141. pants).
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 528 “Vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamā dokumentācija” 2.12. punktā noteiktajam izglītības iestādei, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pedagoģiskā procesa organizēšanai ir nepieciešams izglītības iestādes noteikts dokuments informācijas apmaiņai ar vecāku, pilngadīgo izglītojamo vai atbildīgo amatpersonu. Ārējie normatīvie akti nereglamentē šāda dokumenta saturu un formu, deleģējot to izglītības iestādes vadītājam. Saprotams, ka šāda dokumentā jānosaka, kur un kā izglītojamie un/vai viņu vecāki var saņemt informāciju no izglītības iestādes un iesniegt savu informāciju izglītības iestādei. Bet vēlams noteikt arī kārtību telefoniskai vai tiešsaistes saziņai ar pedagogiem un izglītības iestādes atbalsta personālu, tostarp saziņas laika ietvarus. Šādu kārtību var noteikt arī izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos.
Jūsu aprakstītā situācija nepavisam nav unikāla. Diemžēl daži izglītojamo vecāki nesaprot vai pat negrib saprast to, ka pedagogiem nav un nevar būt pienākums sazināties ar viņiem jebkurā laikā, nereti pat pieprasa tūlītēju atbildi vai cita veida rīcību. Ja izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos ir noteikta konkrēta saziņas kārtība, tostarp saziņas laika ierobežojumi, tas pilnībā nenovērš konfliktsituācijas, bet ierobežo to rašanos gan. Ja izglītības iestāde šādu regulējumu nav izstrādājusi vai arī tas ir nepilnīgs, iesaku vērsties pie izglītības iestādes vadītāja un/vai izglītības iestādes padomes.
Izglītības likuma 52. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts, ka pedagogam ir tiesības, sadarbojoties ar izglītojamiem un vecākiem, rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai. No minētā izriet, ka jums jārīkojas atbilstoši izglītības iestādes iekšējā normatīvajā regulējumā noteiktajam. Taču vispārējā gadījumā jums nav pienākuma ārpus sava darba laika risināt ar darbu saistītas problēmas, tostarp atbildēt uz telefona zvaniem par darba jautājumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
