Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai (219. pants) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Tātad līdz pilngadības sasniegšanai vecāki rūpējas par bērnu un ir tiesīgi noteikt bērna dzīvesvietu.

Bērns var pats sevi pārstāvēt personiskajās un mantiskajās attiecībās, sasniedzot pilngadību.

No jautājumā izklāstītā secināms, ka tēva rīcībā nav saskatāma Civillikuma 177. pantā noteikto uzdevumu izpilde (rūpes par bērnu), gluži pretēji, secināms, ka būtisko energoresursu nodrošināšanas pārtraukuma gadījumā bērna stāvoklis pasliktināsies un viņš nevarēs šo resursu pieejamību sev patstāvīgi nodrošināt (nevarēs patstāvīgi noslēgt līgumu par elektroapgādes atjaunošanu).

Ņemot vērā minēto, par šādu gadījumu aicinām ziņot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.