Lai uzsāktu mantojuma lietu, dodieties pie zvērināta notāra, kurš praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Zvērināts notārs uzsāks mantojuma lietu. Notāru saraksts ir pieejams šeit.

Vairāk par mantojuma lietas uzsākšanu varat uzzināt šeit.

Civillikuma 701.pantā ir noteikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Tātad, pieņemot mantojumu, tiek pārņemtas arī mantojuma atstājēja saistības. Tomēr, lai izvairītos no parādu mantošanas, pirms mantojuma pieņemšanas var izmantot Civillikuma 708. pantā nostiprinātās inventāra tiesības – likumā noteiktajā termiņā izveidot visa mantojuma inventāru.

Ar inventāra tiesībām tiek aizsargātas mantinieku intereses, un ir iespēja pirms mantojuma pieņemšanas uzzināt par mantojuma sastāvu. Mantinieks šādu iespēju var izmantot neatkarīgi no tā, vai viņš aicināts mantot pēc likuma, testamenta vai līguma.

Mantiniekam, kurš vēlas izmantot šo inventāra tiesību, ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot izveidot mantojuma inventāra sarakstu. Notārs sagatavo aicinājumu tiesu izpildītājam izveidot mantojuma inventāra sarakstu atbilstoši Civillikuma 709. pantam.

Civillikuma 711. pantā paredzēts, ka mantinieks, kurš pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, turklāt viņam ir tiesība atvilkt no tās vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra izveidei un citiem tiesu izdevumiem.

Pieņemot mantojumu bez inventāra tiesības, atbilstoši Civillikuma 707. panta noteikumiem, ja no mantojuma nepietiek mantojuma atstājēja kreditora prasījumu apmierināšanai, mantiniekam jāsamaksā parādi no savas paša mantas.