Nepilsoņu tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteic likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Saskaņā ar minētā likuma 7. panta pirmo daļu nepilsoņa statusu atņem personai, ja tā:

1) neatbilst kādam no minētā likuma 1. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas;

3) bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

4) apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

Ņemot vērā publiski izskanējušās ziņas par iespējamo izraidīšanu no valsts, papildus norādāms, ka ar grozījumiem Imigrācijas likumā tā Pārejas noteikumu 58. punkts noteic, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar minētā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz minētajam datumam jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši minētā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no minētā likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem.

No iepriekš minētā izriet, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš beigsies 2023. gada 1. septembrī un atkārtotas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi personām, kuras ir Krievijas Federācijas pilsoņi, bet pirms šīs pilsonības iegūšanas ir bijušas Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekiem, ne bezvalstniekiem, bet gan personām ar īpašu tiesisko statusu. Šādu statusu noteica kā pagaidu statusu, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni. Informācija par Latvijas pilsonības iegūšanu atrodama Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā.